2014. gada 29. jūlijs
Vārda dienas: Vidmants, Edmunds, Edžus

Teksta izmērs

A A A

LV RU

SākumsIedzīvotājiemAtpūtas un apskates vietas

Atpūtas un apskates vietas

Drukas versija

 

Cenas tīrelisBabītes novads piedāvā dažādas rekreācijas iespējas gan aktīvu pasākumu piekritējiem, gan ģimenēm ar bērniem, gan mierīgas atpūtas un kultūras cienītājiem.

Ja jums ir brīvais laiks, ko vēlaties pavadīt dabā, izzināt vietējo kultūrvidi, floras un faunas daudzveidību, vienalga, vai kājām, vai ar velosipēdu, vai automašīnu – esiet laipni aicināti iepazīt Babītes novadu! 

  • Dabas objekti un takas
  • Kultūrvēsturiskie objekti, pieminekļi 
  • Piemiņas vietas un muzeji
  • Aktīvās atpūtas iespējas
  • Tūrisma uzņēmumi un citas apskates vietas

DABAS OBJEKTI UN TAKAS 

Dabas liegums „Babītes ezers”

Babītes ezersAtrašanās vieta: Babītes un Salas pagasts. 

Babītes ezers (kop.pl. 2988 ha) – sekls, aizaugošs piejūras lagūnezers ar vidējo dziļumu 1-2 m, vidēji aizaudzis, ir bagāts ar parastās niedres, ezera meldra un vilkvālīšu audzēm, kā arī ar iegrimušiem un peldošiem ūdensaugiem.

Babītes ezers ir 7. lielākais ezers Latvijā. Ezerā ir liela zivju sugu daudzveidība. Babītes ezers ir arī viena no 10 izcilākajām putnu novērošanas vietām Latvijā. Ezers ir nozīmīga ūdensputnu ligzdošanas, spalvu maiņas un atpūtas vieta putnu caurceļošanas laikā. Konstatētas 184 putnu sugas, no kurām 36 ligzdo ezerā. Nozīmīgākās aizsargājamās putnu sugas, kas novērotas: pļavu lija, lauku lija, gugatnis, grieze un purva tilbīte. 

Ezera krasti ir iedambēti (vairāk nekā 5 km), jo plūdu laikā tā līmenis var celties par apt. 2 m. Dzilnupes poldera aizsargdambja garums sasniedz 1879m, stiepjoties no Āžkalna līdz Annas baznīcai.

Trenču Poldera aizsargdambis ir 6125m garš.

Aizsargdambis ir interesanta pastaigas vieta.  Savukārt ezers ir iecienīta makšķerēšanas un pīļu medību vieta.       
Babītes ezera teritorijā jāievēro
24.05.2011. MK noteikumi Nr.409 "Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

 

Dabas liegums „Cenas tīrelis” (purva laipa, skatu tornis)

Cenas tīrelisAtrašanās vieta: Babītes pagasts; uz šosejas Rīga-Liepāja ir norāde „Purva laipa”. Pēc 6 km, aiz Cielavām ir no koka veidota norāde - Cenas tīrelis un Purva laipa.

Cenas tīrelis (2133 ha) – Cenas purva nenoraktā daļa. Lielākoties samērā klajš augstais purvs ar izteiktu ezeriņu – lāmu kompleksu vidusdaļā un Z malā. Purvu ietver meliorēti meži, bet uz D no tā atrodas nosusinātie un izstrādātie frēzlauki. Daļa purva tiek izmantota kūdras ieguvei. Cenas tīrelis tiek uzskatīts par nozīmīgu nakšņošanas vietu sējas un baltpieres zosīm rudens migrāciju laikā. Viena no labākajām dzērvju ligzdošanas vietām Latvijā.

Tajā ir sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas.

Purvs sācis veidoties apmēram pirms 5000 gadiem. 5 no 25 tīrelī sastopamiem biotopiem ir Eiropas nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 95% no purva teritorijas.

CenasTirelis3.jpgCenas tīrelis ir skaists, mierpilns un noslēpumains. Lai kurā gadalaikā to apmeklētu, tā klusums un dabas skaņas pārsteidz. Pavasaros purvs ir īpaši interesants putnu vērotājiem. 2007.gada 16. jūnijā tika atklāta purva laipa (5 km), pa kuru ejot, iespējams nonākt viskrāšņākajās purva vietās.

Laipas malās izbūvētas vairākas atpūtas vietas (soliņi), bet vidusdaļā uzbūvēts putnu novērošanas tornis un tam blakus - atpūtas vieta ar galdiņiem.

Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu dabas liegumam „Cenas tīrelis” nav.

Vairāk informācijas par dabas liegumu

 

Vēstures ceļi Cenas tīrelī

Cenas tīrelisPurvā I Pasaules kara laikā tika izbūvēts ceļš, kas vēl šobrīd tiek dēvēts par Kara jeb Strēlnieku ceļu.

Cenas tīreļa apkārtnē 1916./1917. gadā norisinājās sīvas cīņas starp vācu karaspēku un cariskās Krievijas 12. armiju, kurā ietilpa latviešu strēlnieku pulki. To vēsturiskais nosaukums – Ziemassvētku kaujas, un tās bija vienas no sīvākajām kaujām 1. pasaules kara laikā.

Pašā Cenas tīrelī aktīva karadarbība gan nav norisinājusies. 1915. gada rudens šajā apkārtnē kalpoja kā bāzes vieta cariskās armijas karaspēka daļām. Purvu šķērsoja t.s. Novgorodas ceļš.

Šie kara ceļi nodrošināja cariskās Krievijas armijas daļas apgādi. Lai tas būtu iespējams, purva ceļi tika īpaši nostiprināti no malas ar baļķiem un uzberot augsni ceļa vidusdaļā. Izveidojušies grāvīši nosusināja ceļu. Bet ļoti mitrās vietās ceļa braucamā daļa tika izveidota no dēļu seguma. Ceļa izbūvei noderēja vairākās kārtās salikti sasietu zaru kūļi, ko apbēra ar grunti.

Šo kara ceļu purvā arī tagad iespējams pamanīt, ja ievēro purvam neraksturīgos augus un augstākus kokus, kas ceļu ieskāvuši gluži kā stādīta aleja. Tā kā ceļa malas bija sausākas, tajās augošie koki izauga spēcīgāki un augstāki.

   

Dabas parks „Beberbeķi” (pastaigu taka, dzirnavezers)

Beberbeķu dzirnavezersAtrašanās vieta: Babītes pagasts
(teritorijā starp Piņķiem, Brīvkalniem un Liberiem).
 

Beberbeķu dabas parks (platība 275 ha) dibināts 1977. gadā.  Teritorija izveidota bioloģiski vērtīgu priežu audžu aizsardzībai. Parka centrālo daļu aizņem ar silu un mētrāju apaugušas kāpas.

Parka dienvidrietumu daļā ir Beberbeķu dzirnavezers (10,3 ha), kas izveidojies, uz Beberbeķu strauta izbūvējot dzirnavas un izveidojoties dīķim. Tā vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 3,5 m. 1972. gadā Beberbeķu dzirnavezers iztīrīts un padziļināts. Parka austrumdaļā atrodas mākslīga ūdenskrātuve.      
Beberbeķu dabas parks ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta dažādos gadalaikos. Sniegotās ziemās slēpošanas cienītājiem iespējams izmantot dabas parka kāpu izveidoto reljefu. Teritorijā jāievēro „Dabas parka „Beberbeķi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Vairāk informācijas par dabas parku

 

Božu ūdenskrātuve

BozuUdenskratuve_zals.jpg

Atrašanās vieta: Babītes pagasts
(Dzilnuciems, Taureņi)

 

Božu ūdenskrātuves apkaime ir skaista ekskursiju, atpūtas un pastaigu vieta. Ir iespēja ar velosipēdiem apbraukt ūdenskrātuvi (aptuvenais ceļa garums 7 km)

 

 

 

 

 

 

Piņķu kanāls

Atrašanās vieta: Piņķi, Babītes pagasts PinkuKanals_zals.jpg

 

Blakus Piņķu kanālam (pludmalē) iekārtota pludmales volejbola spēlēšanas vieta un futbola laukums.

Piņķu kanālā vasaras sezonā iespējams baudīt ūdensslēpošanas priekus, ko piedāvā ūdensslēpošanas bāze "Aqua sports".

 

 

 

 

 

 

 KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI, PIEMINEKĻI

Piņķu Jāņa baznīca

Piņķu Jāņa baznīca

(Vēst. - Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca)

Atrašanās vieta: Piņķi, Babītes pagasts.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128, Valsts aizsardzības Nr. 8485, datējums: 1874. [VKPAI]

Ap 1850. gadu Rīgas rāte bija nolēmusi par pilsētas līdzekļiem celt jaunu baznīcu no akmens, iepriekšējās koka baznīcas vietā. Pirmo variantu jaunajai baznīcas ēkai arhitekts Johans Daniels Felsko izstrādāja jau 1856. gadā, bet 1862.gada janvārī Rīgas rātes kases kolēģija izskatīja un atbalstīja jau otro – neogotisko – variantu. Taču darbs pie baznīcas būvniecības netika uzsākts un 1871. gada J.D.Felsko izgatavoja Piņķu Sv. Nikolaja baznīcas trešo projekta variantu. 1872. gada 25. maijā notika Sv. Nikolaja baznīcas pamatakmens svinības.           
1872.-1874. gadam koka baznīcas vietā tika uzcelta jauna – mūra baznīca. Jauno Piņķu baznīcu iesvēta 1874.gada 16.jūnijā. Piņķu Jāņa baznīcas 9 reģistru ērģeles darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers (W. Sauer) (1890).   

2014. gada 23. maijā Piņķos tika atzīmēta Piņķu kauju 95. gadadiena. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, NBS komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube, politiķis Juris Dobelis, Biedrības "Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija, Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, Sv.Jāņa Piņķu draudzes mācītājs Andris Krauliņš un vēsturniece Aina Kvēpa atgādināja par kaujām Babītes novadā, kas ietekmēja turpmākos notikumus ceļā uz brīvību. Ministrs uzsvēra, ka, lai gan Piņķu kauja nav tā lielākā kauja dalībnieku un upuru skaita ziņā, tās nozīme ir bijusi izšķiroša. Tāpēc mēs varam priecāties par to, kas mums ir šodien, būt pateicīgi par to, kas mums ir dots un lepni par cilvēkiem, kas to priekš mums ir izcīnījuši... Un tikai mūsu varā ir to saudzēt un glabāt.  
Pasākuma laikā Sv.Jāņa baznīcā tika atklāta vēsturiska plāksne, kas beidzot atrasta, atkal ir nonākusi savā oriģinālajā atrašanās vietā un vēstī, ka „šinī Dievnamā Latvijas valsts prezidents tautas vadonis Kārlis Ulmanis un Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis ar Baloža brigādes vecajiem kara vīriem 1939. gada 23. maijā atnesa pie visuvarenā Dieva altāra pateicības upurus par pēdējo Rīgas atgūšanas cīņu Latvijas atbrīvošanas karā un deva šim Dievnamam nosaukumu Sv. Jāņa baznīca.„
  

        

 Piemineklis

Piemiņas akmens pie Piņķu Jāņa baznīcas

1916. gada 17. jūlijā Piņķu Sv. Nikolaja baznīcā pulkvedis J. Vācietis uzrunāja 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karavīrus, noturot savu slaveno runu pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums.     
Tā kā baznīckungi negribēja vērt baznīcas durvis, strēlniekiem nācās tās uzlauzt.
Šis notikums iemūžināts arī Aleksandra Čaka strēlniekiem veltītajā dzejas ciklā „Mūžības skartie” ar nosaukumu „Sprediķis Piņķu baznīcā”. Piemiņas akmens pie baznīcas atklāts Atmodas laikā.    
  

Piņķu Jāņa draudzes mājaslapā

 

 

Annas baznīca

Babītes Sv. Annas luterāņu baznīca

Atrašanās vieta: pie Klīvēm, Babītes pagastā.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis -apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128, Valsts aizsardzības Nr. 8484, datējums: 1870. (VKPAI),

Mūra baznīca tika uzcelta 1872. -1874.g. (arhitekts J. Felsko). 1915. gadā baznīcas ērģeles izjauktas, aizvestas uz Rīgu un novietotas Raņķa dambja elementārskolā. Rīgas apšaudes laikā viena klaviatūra sabojāta un vēlāk uzbūvēta no jauna. Kaut arī baznīca bijusi izpostīta, tomēr cara valdība pavēlējusi tur ierīkot kurpnieku darbnīcu, vēlāk munīcijas noliktavu. Vācu okupācijas laikā ierīkoti zirgu staļļi.

 Baznīcas atjaunošanas darbi veikti līdz 1923. gada rudenim, kad tā iesvētīta no jauna. Pēc baznīcas atjaunošanas tajā no jauna uzstādītas arī ērģeles. Zvans un altāra glezna iesvētīta 1925. gada 1. novembrī.

Otrā pasaules kara gados baznīca no jauna ļoti cietusi. 1943. gada 9. jūlijā pēc vācu karaspēka pavēles noņemts baznīcas zvans un aizvests uz Vāciju pārkausēšanai kara vajadzībām. Vācu karaspēkam atkāpjoties, krievu karaspēks ar lielgabaliem apšaudījis Kalnciema šoseju. Šāviņiem sprāgstot ap baznīcu, stipri cietis tās jumts un logi. Karavīri nav saudzējuši ērģeles, kroņa lukturi, paņemta lielā altāra Bībele - dāvanā no Rīgas pilsētas baznīcas 50 gadu jubilejas svinībās. 1952. gada 7. janvārī ar ķieģeļiem izdauzīti baznīcas logi. Tā kā draudzes locekļi bija izklīduši, ilgus gadus par to neviens netika rūpējies.

Baznīcas vēsture Piņķu Jāņa draudzes mājas lapā

  Salas Sv. Jāņa baznīca

Salas Sv. Jāņa luterāņu baznīca

Atrašanās vieta: Spuņciems, Salas pagasts.
Salas Sv. Jāņa luterāņu baznīca, celta 1870. gadā eklektiskās neoromānikas formās, fasādē izmantojot sarkanu ķieģeļu apdari. Baznīcā ir Jūliusa Johana Dēringa gleznota altāra glezna (1872. g.).

Vairāk informācijas Salas Sv. Jāņa luteriskās draudzes mājaslapā.

 

 




Babītes dzelzceļa stacija

Atrašanās vieta: Babīte, Babītes pagasts.BabitesStacija1.jpg

1911. gadā tika atklāta tieša vilcienu satiksme no Maskavas līdz Ķemeriem. Netālu no vecā Pūpes kroga tika ierīkota arī Pūpes stacija, ko vēlāk pārdēvē par Babītes staciju. Babītes dzelzceļa pieturas novietne nosaka dzelzceļu kā prioritāru sabiedriskā transporta veidu Babītes ciema iedzīvotājiem.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja mājas lapa.

 

 

 

 

Piemineklis Piņķu kaujas karavīriem

Piemineklis karavīramPēc nepilnu divu mēnešus stāvēšanas uz vietas 1919.gada 22. maijā atjaunojās uzbrukums ar mērķi atbrīvot galvaspilsētu Rīgu no lieliniekiem. Kopā ar pulkveža Baloža brigādi uzbrukumā bija jāpiedalās vācu landesvēram, krievu kņaza Līvena nodaļai un Vācijas dzelzs divīzijai. Lai gan pie Dzilnām likās, ka līdz Rīgai nopietnu kauju nebūs, tomēr pie Piņķiem Baloža brigāde negaidot sastapās ar jaunu sīvu pretestību, kas prasīja daudz laika un lielu spēku iesaistīšanu. Lieliniekiem nācās steigšus atkāpties. Kā nemirstīgu piemiņu šai kaujai, tās dalībniekiem, it sevišķi kaujās kritušajiem cīnītājiem par tēvzemi, Piņķos tika atklāts piemineklis, lai nākamajām paaudzēm vēstītu par brīvības cīnītāju varoņgaru un tēvzemes mīlestību.    
Šīm kaujām veltīto pieminekli Kārlis Ulmanis atklāja 1939. gada 23.maijā. 1951. gadā to nopostīja.
2003. gadā Rīgas - Jūrmalas ielu krustojumā (gan ne tā vēsturiskajā atrašanās vietā, kas bija otrpus Rīgas ielai) uzstādīta pieminekļa kopija - tēlnieks J.Briedis, O. Skaraiņa kopija.

 

Babītes pilskalns

Atrašanās vieta: Jūrmalas pilsētas teritorija, pie Babītes pagasta Strēlniekiem; Babītes ezera A galā, Lielupes labajā krastā pie Varkaļu kanāla tilta (no Rīgas puses - kreisajā pusē pirms tilta).
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis -apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128. Valsts aizsardzības Nr. 2083 [VKPAI].

Babītes pilskalns jeb Poļu kalns ir 9 m augsts kalns ar 10 x 20 m lielu pilskalna augšdaļas laukumu jeb plakumu.  Kāpu pārvietošanās rezultātā pilskalna sākotnējais izskats, iespējams, ir mainījies. Vēl 1935. gadā pilskalnā esot bijusi redzama 25 soļus gara ovāla bijušās pils vieta. Šobrīd pilskalns ir arheoloģiskais piemineklis Jūrmalā.

Vēstures avotu liecības ir atšķirīgas: iespējams pili (Babates jeb Svētās Marijas pili (1219-1228)) 1224. gadā svarīgo tirdzniecības ceļu malā cēlis Zemgales bīskaps Lamberts. Tad sākušie strīdi par to, ka pils uzbūvēta uz Rīgai piederošās zemes un bīskapam šo pili atņēma un piesprieda Rīgas pilsētai. Par pils zaudējumu bīskapam samaksāja 37 sudraba markas, kā arī palīdzēja pie pils celtniecības - tikai nu jau otrpus Lielupes.

Bet iespējams, ka sākotnēji pili uzcēlis Zemgales bīskaps Bernhards un 1224. gadā to nodevis bīskapam Lambertam.            
1228. gadā zemgaļi un kurši rīkoja karagājienu uz Daugavgrīvu, kura laikā, iespējams, tika nopostīts arī Babītes cietoksnis.      
Babītes pilskalna nosaukums cēlies no ezera nosaukuma. Bet vēlāk tas saukts arī par Poļu kalnu, jo Poļu-zviedru kara laikā 1622. gadā poļu-lietuviešu karaspēks tajā ierīkojis kara nometni, lai aizkavētu zviedru armijas pārvietošanos uz Jelgavu.

 

Pluģu skansts

Atrašanās vieta: Babītes pagasts, pie Pluģiem.

Vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis - apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128. Valsts aizsardzības Nr.: 2082 (VKPAI)

Pluģuciems – vēsturiski apdzīvota vieta ar nosaukumu „Pluģi” ir atradusies Babītes ezera krastā jau 19.gs.-20.gs.mijā. Kartē, kas datēta ar 1917. gadu, uzrādīta apdzīvota vieta Pluģi („Plugge”) ar aptuveni 8 mājām. Pluģus savienoja kopēja ceļu sistēma ar Spullēm, Skārduciemu un Dzilnām, kā arī ceļš līdz Lāčiem gar Lapsām. Netālu no vēsturiskajām Pluģu mājām autoceļa A9 malā atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis Pluģu skansts („Franču batareja” mežā pie Pluģiem) – kas liecina par vēsturiskiem notikumiem Pluģu tuvumā 1812. gadā.

 

Saistītie dokumenti, normatīvie akti un saites

PIEMIŅAS VIETAS UN MUZEJI 

Ziemassvētku kauju piemiņas vietas

Strēlnieku zemnīcas pie Antiņu kapiemAtrašanās vieta: Valgundes pagasts, Jelgavas novads(norāde, braucot pa Rīgas-Liepājas šoseju). 

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika no 1917.gada 5. līdz 11.janvārim (pēc vecā kalendāra no 1916.gada 23. līdz 29.decembrim purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini.
Latviešu strēlniekiem tika izvirzīts liels un aizraujošs mērķis - Jelgavas un veiksmes gadījumā arī visas Zemgales atbrīvošana.    
23. decembra naktī, tumsas aizsegā speciāli sagatavotas strēlnieku vienības vācu dzeloņstiepļu aizsprostos izgrieza ejas, pa kurām uzbrukumā devās galvenie spēki. Straujā triecienā strēlnieki ieņēma vācu ierakumus. Vācu fronte bija pārrauta, taču tālākais uzbrukums apsīka, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus.       
25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam, kas bija visnocietinātākā vācu pozīcija Rīgas frontē. Ziemassvētku rītā 3. un 7. latviešu strēlnieku pulks un 53. Sibīrijas strēlnieku pulks, ciešot lielus zaudējumus, ieņēma Ložmetējkalna pozīcijas. Gūstā tika saņemti aptuveni 1000 vācu karavīru un iegūtas bagātīgas kara trofejas.

Ziemassvētku kaujās piedalījās visi latviešu strēlnieku pulki un cieta milzīgus zaudējumus. Tika nogalināti aptuveni 9000 kareivji.

Ziemassvētku kauju piemiņas vietas tiek uzturētas kā nozīmīga kultūrvēsturiska teritorija. Lai saglabātu šo kauju vēsturisko piemiņu, 1995.gada aprīlī Ministru kabinets bija noteicis īpaši aizsargājamo meža iecirkni "Ziemassvētku kauju vietas".

Tīreļu purvs un Ložmetējkalns ir vieni no labāk saglabātajiem I Pasaules kara kaujas laukiem. Pieejama atpūtas vieta un skatu tornis. Kara muzeja filiālē „Ziemassvētku kauju muzejā”, kas atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļos”, iespējams iepazīties ar vēsturiskajiem notikumiem sīkāk.

  Antiņu kapi

Antiņu kapi

Atrašanās vieta: Babītes pagasts
(jābrauc pa
Rīgas-Liepājas šoseju līdz norādei „Rubeņi”, tālāk līdz norādei ceļa labajā pusē).

2001. gada 27. augustā šī apbedījumu vieta zemesgrāmatā ierakstīta ar nosaukumu Antiņu kapi. Šeit atrodas Latviešu strēlnieku kapi (rakstiskos avotos kapi dēvēti arī par Tīreļu kapiem), kuros guldīti 1240 Ziemassvētku kaujās kritušie strēlnieki. 1925.gadā atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes projekta darinātais obelisks. Stendā pieejama informācija par šeit notikušajām kaujām un to norisi. Te ir arī norādes uz latviešu strēlnieku zemnīcām un ierakumiem. Brīvā dabā iespējams aplūkot (un iespējams pat izjust) Latvijas vēstures posma atspulgu. Iespēja piebraukt ar automašīnu.

  Vācu karavīru kapi

Beberbeķu vācu karavīru kapi

Atrašanās vieta:Babītes pagasts (apt. 900 m no norādes Rīgas ielas galā Piņķos).

Kapi iesvētīti 2007. gada 22. septembrī. Iesvētīšanu rīkoja Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība. Kapu iesvētīšanas laikā tur atdusējās jau vairāk nekā 1900 karavīru, starp tiem arī 30 latviešu karavīri. Šajā kapsētā tiek pārapbedīti Rīgas apkaimē un citos Latvijas novados kritušie vācu karavīri, kuru skaits ir aptuveni divdesmit tūkstoši.           
22. septembra piemiņas pasākumā piedalījās Reinhards Fīrers – Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības prezidents, ģenerālis Vofgangs Šneiderhans – bundesvēra ģenerālinspektors, Eberhards Šupiuss – vēstnieks Latvijā, Andris Ārgalis- Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Kristians Vēbers – Brēmenes pilsētas prezidents, Andrejs Ence - Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs, kā arī liels skaits kritušo piederīgo.           


Piemineklis 1. Pasaules karā kritušajiem

I Pasaules kara brāļu kapi un piemineklis kritušajiem

Atrašanās vieta: Babīte (pie Babītes stacijas).

I Pasaules kara brāļu kapi un  piemineklis karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīru,  kā arī pēc Kerenska rīkojuma nošauto Sibīrijas strēlnieku divīzijas 32 karavīru piemiņai atrodas dzelzceļa malā netālu no Babītes stacijas. 1915.-1917. gadā šajā apkaimē notika kaujas ar vācu karaspēku.

 

 

 

II Pasaules karā kritušo padomju karavīru
brāļu kapi

Piemineklis 2. Pasaules karā kritušajiemAtrašanās vieta: Babītes pagasts, pie Trenčiem
(netālu no Rubeņu pagrieziena uz Rīgas-Liepājas šosejas).

 

 

 

 

 

 

 

 

Babītes vidusskolas muzejs

Atrašanās vieta: Jūrmalas iela 17, Piņķi, Babītes pagasts (Babītes vidusskolas telpās).

Vadītāja - Aina Kvēpa
Tālr. 67914155; mob. tālr.: 26378905

MuzejsMuzejs darbojas kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.
Muzejā apkopotas ziņas par:

  • Babītes (Piņķu) pagasta sabiedrisko dzīvi un vēsturi no 1225.gada;
  • Babītes bērnu skološanu no 1654.gada;
  • Piņķu Jāņa (Nikolaja) baznīcas vēsturi, celtniecību un draudzes gaitām;
  • Ziemassvētku kaujām, atbrīvošanas cīņām (Piņķu kauja, cīņas pret bermontiešiem);
  • Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.

 

Muzejā apskatāma nauda, monētas, kalendāri, 1997. gadā atjaunotais un iesvētītais karogs, kas atjaunots, pateicoties Latviešu Veco Strēlnieku biedrības dāvātā (1937.) karoga fragmenta rūpīgai glabāšanai vairāk nekā 50 gadus.
Muzejs sniedz pakalpojumus:

  • iepazīstinot ar tā eksponātiem valsts amatpersonas, kas viesojas Babītes vidusskolā;
  • stāstot par novada dzīvi, vēsturi, notikumiem novada viesiem, ekskursantiem no Latvijas un ārvalstīm;
  • rīkojot izstādes;
  • piedāvājot izmantot tā stendos glabātos materiālus un apkopoto informāciju studentiem un skolēniem.

Pateicoties Babītes novada skolēnu un skolotāju daudzpusīgajām interesēm, aktivitātēm, ieinteresētībai, novada iedzīvotāju dāsnajiem dāvinājumiem, tā eksponātu klāsts kļūst arvien apjomīgāks. Muzeju var apmeklēt jebkurš interesents, iepriekš sazinoties.


AKTĪVĀS ATPŪTAS IESPĒJAS 

Sporta un kultūras centrs

Atrašanās vieta: „Pīlādzīši”, Spuņciems, Salas pagasts. 

Sporta un kultūras centrs ir Babītes novada pašvaldības iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt novada iedzīvotājiem aktīvu brīvā laika izmantošanu, veselīgu dzīvesveida attīstīšanu, sporta un kultūras pasākumu organizēšanu.

Sporta un kultūras centra sastāvā ir sporta zāle, trenažieru zāle, mazā sporta zāle.
Vairāk informācijas skatiet šeit!

 

Babītes sporta komplekss

Atrašanās vieta: Jūrmalas iela 17, Piņķi, Babītes pagasts

Babītes sporta komplekss ir Babītes novada pašvaldības iestāde, kas piedāvā 3 sporta zāles un 2 peldbaseinus ar pirtīm (2 saunas). Vairāk informācijas skatiet šeit!

 

Saliena Golf

Atrašanās vieta: Silarāju 3, Piņķi, Babītes pagasts; Rīgas – Jūrmalas šosejas malā
Mājas lapa: www.salienagolf.com

Salienas golfa laukums ir 27 bedrīšu golfa komplekss, kas piedāvā augstākās klases spēles un apmācības iespējas katram prasmju līmenim.

 

Laivu bāze "Dālderi"

DālderiAtrašanās vieta:  “Benūžu - Dāvi”, Babītes pagasts; ~30 km no Rīgas mežaielokā 200 metrus no A-9 (Rīga – Liepāja 13km) autoceļa.

Mājas lapa: www.ekodalderi.lv

Laivu bāze "Dālderi" piedāvā laivu nomu Babītes ezerā - makšķerēšanai, putnu vērošanai un medībām, kā arī ezera apskatei. Kinoloģiskais mācību centrs "Dālderi" piedāvā šķirnes medību suņu apmācību mežacūku aplokā un U veida tipa mākslīgajā alā. Medību māja "Dālderi" piedāvā svinību zāli viesībām līdz 25 viesiem, guļvietas līdz 15 viesiem, pirti ar patīkamu garu, virtuvi.

 

Skeitparks

Atrašanās vieta: Piņķi, Babītes pagasts; pie Babītes vidusskolas sporta laukuma 

Pie Babītes sporta kompleksa atrodas stadions un skeitparks, kuros entuziasti un sportisti nodarbojas ar BMX un MTB riteņbraukšanu. Par savu drošību sportotājiem jārūpējas pašiem, iegādājoties ķiveres, roku un kāju aizsargus.

 

Inbox.lv ledus halle

Atrašanās vieta: Piņķi, Babītes pagasts.
Mājaslapa: www.inboxledushalle.lv

Vieta, kur eleganti atpūsties mūzikas pavadībā uz ledus.
Pirms braukšanas uz masu slidotavu jāzvana pa tālr. 67147000.

 

Sport de Lux kauss

Zirgi izjādēm:

 

Zirgu izjādes z/s "Upeslejas"

Atrašanās vieta: Vīkuļi, Babītes pagasts.
Kontakti: mob. tālr. 29194587, e-pasts: a-ku@inbox.lv

 

SIA "Ozoli Eko"

Atrašanās vieta: Trenču Ozoli 2, Babītes pagasts (Liepājas šosejas malā).
Kontakti: mob. tālr. 29229129


Izjādes pa Beberbeķu dabas parku

Atrašanās vieta: Priežciems, Babītes pagasts.
Kontakti: mob tālr. 29489492

 

Foto: Elittesport.lv


TŪRISMA UZŅĒMUMI UN CITAS APSKATES VIETAS

LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”

RododendriAtrašanās vieta: „Rododendri”, Spilve, Babītes pagasts.
Mājaslapa: http://rododendri.lu.lv

Foto: Gunita Riekstiņa

Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte" ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijā. Tā izveidota priežu mežā 12 ha platībā.

Te ir iespēja iepazīties ar daļu no plašās un daudzveidīgās rododendru ģints.

Rododendru ziedēšanas laikā, no maija vidus līdz jūnija vidum, audzētava atvērta katru dienu. (Lūdzam precizēt darba laikus iepriekš!) 

Ieejas maksa:

  • pieaugušajiem Ls 1,00;
  • skolēniem un pensionāriem Ls 0,50;
  • ekskursijas gida pavadībā (iepriekš piesakoties) Ls 5,00;

Raksts: Rododendru valstība Babītē (maijs, 2011)

z/s Jaunrubeņi

 

Zemnieku saimniecība "Jaunrubeņi"

Atrašanās vieta: Rubeņi, Babītes pagasts
Mājaslapa: www.jaunrubeni.lv

Bioloģiskā saimniecība. Klusa purvaina apvidus meža ielokā ganās Šarolē šķirnes baltās govis, lamas, kaza, dambrieži, aitas, mufloni. Interesanta apskates vieta dabas un dzīvnieku mīļotājiem.
Iespēja doties ekskursijās, iepriekš sazinoties ar zemnieku saimniecības viesmīlīgajiem saimniekiem pa tālruni 29364116.

 

 

 

Melleņu novākšana

Lielogu dzērveņu un melleņu audzētava z/s "Strēlnieki"

Atrašanās vieta: Piņķi, Babītes pagasts.         
Mājaslapa: www.strelnieki.lv 

Foto: no z/s "Strēlnieki" arhīva

Izvērtējot augsnes īpašības un tai piemērotākās kultūras, kā arī ņemot vērā tirgus tendences un pieprasījumu, zemnieku saimniecība „Strēlnieki” uzsāka lielogu dzērveņu un augstkrūmu melleņu audzēšanu.

Produkciju var iegādāties gan z/s "Strēlnieki", gan lielveikalos un ekoveikalos.

Saimniecība piedāvā ekskursiju - tūrisma taku (2st), kā arī degustācijas. Grupām lūgums pieteikties iepriekš! 

 

Maizes ceptuve „Lāči”

Atrašanās vieta:"Benūžu – Skauģi", Babītes pagasts; 12 km attālumā no Rīgas apvedceļa Liepājas šosejas malā.
Mājas lapa: www.laci.lv

Maizes ceptuve, kas piedāvā dabīgu un augstvērtīgu maizi un oriģinālus konditorejas izstrādājumus, kas balstīti uz gadsimtiem senām meistaru tradīcijām.

   

SIA "Stūris"

Atrašanās vieta:Salas pagasts (Ventspils šosejas 4.km Lielupes krastā)
Mājas lapa: www.sturis.lv


Ūdenssporta un atpūtas centrā "Stūris" ir iespējams ne vien braukt ar ūdensslēpēm, veikot un apgūt fantastisko lidslēpi (sky ski), bet arī izklaidēties, šļūcot aiz laivas uz milzīga pūšļa, lēkāt uz batuta, spēlēt pludmales futbolu, vai vienkārši ietusēt pie grilla restes, pasēdēt pirtī un lietainā laikā patverties lielā, ērtā pasākumu teltī. "STŪRĪ" sev nodarbi atradīs kā ūdenssporta entuziasti ar stāžu, tā arī iesācēji, līdzjutēji, draugi un ģimenes locekļi - no vismazākajiem līdz pat senioriem. Vienkārši sakot - sports, atpūta un iespēja viedot jaunus kontaktus ar domubiedriem!

 

SIA „Varkaļu Osta”

Adrese: Salas pagasts (Ventspils šosejas 4.km Lielupes krastā).
Mājas lapa:www.varkaluosta.lv 

Osta piedāvā laivu stāvvietas un darbnīcu, kā arī aktīvās atpūtas iespējas – burāšanas apmācību, ūdenssporta inventāru, atpūtu makšķerniekiem, pasākumu organizēšanu, vizināšanos ar retro koka laivām un citus pakalpojumus. Varkaļu osta ir kļuvusi par tikšanās vietu kuģotājiem, makšķerniekiem, ūdenssportistiem un atpūtniekiem.

 

Valtera raga osta

Atrašanās vieta: Spuņciems, Salas pagasts (Lielupes krastā iepretim Valteriem)      
Mājaslapa: www.valteraragaosta.lv


Valtera raga osta piedāvā
dažādas atpūtas un izklaides iespējas visa gada garumā. Ir pieejams helikoptera nolaišanās laukums, zivju žāvēšana, vasaras kafejnīca, spēļu laukums bērniem, laivu glabāšana, sniega motociklu noma ziemā, kā arī citi pakalpojumi.

 

„Vecupenieki” viesu nams, pirts, laivu bāze

Atrašanās vieta: Spuņciems, Salas pagasts.

Mājaslapa: www.vecupenieki.lv  vecupenieki_web.jpg

visplašākās iespējas pilnvērtīgai atpūtai un laika pavadīšanai – svaigu gaisu, ūdens un dabas tuvumu, makšķerēšanu, vizināšanos ar laivām, nakšņošanu viesu namā, spēku atgūšanu pirtiņā, piknika un ugunskuru vietas, kā arī svinību un banketu organizēšanu. Vecupenieku pirtī var karsēties vai ballēties līdz 25 cilvēkiem liela kompānija.

Atpūtas vieta piemērota ģimenēm, kā arī korporatīvajiem klientiem.

info@vecupenieki.lv

+37129467467, +37129214218

Atpakaļ

 

© 2010 Babītes novada pašvaldības dome.
Visas tiesības rezervētas.
Dizains un realizācija: SIA Eironets

Lapa pēdējo reizi atjaunota: 29/07/2014 14:48

Lapas karte