Vides aizsardzība

http://www.babite.lv/public/31454.html

Drukas versija

Latvijā ir vairāk kā 680 ar likumu vai LR Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Katra no tām atbilst kādai no  septiņām aizsargājamo teritoriju kategorijām:

dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, dabas pieminekļi un aizsargājamo ainavu apvidi.

Šīs kategorijas savstarpēji atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, teritorijas platību un dažādu aizsardzības pakāpi  - atļautajām un aizliegtajām darbībām.

 

Babītes novadā ietilpst šādas
aizsargājamās teritorijas:

• Ķemeru nacionālais parks (daļa);
• dabas liegums Babītes ezers;
• dabas liegums Cenas tīrelis (daļa);
• Beberbeķu dabas parks.

Veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža apsaimniekošanu, visu veidu projektēšanas darbus un rekreācijas pasākumus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.

Babītes novadā ietilpst valsts nozīmes:

• arhitektūras pieminekļi;
• arheoloģijas pieminekļi.
  

AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS BABĪTES NOVADĀ

Ķemeru nacionālais parks

Aizsardzības kategorija: nacionālais parks, Natura 2000 teritorija, daļa teritorijas ietilpst starptautiskas nozīmes mitrājā "Kaņiera ezers"

Administratīvais iedalījums: Jūrmala

Platība: 38165 ha

Dibināšanas gads: 1997

Dabas vērtības:

Ķemeru nacionālais parks izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Bioloģiski ļoti vērtīga teritorija.

Saistītie dokumenti, normatīvie akti un saites

• Likums "Ķemeru nacionālā parka likums"
• 18.06.2002. MK noteikumi Nr.236 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"
• Dabas aizsardzības pārvalde

Babītes ezers

Aizsardzības kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija

Administratīvais iedalījums: Babītes novada Babītes un Salas pagasts, Jelgavas novada Valgundes pagasts.

Platība: 2988 ha

Dibināšanas gads: 1957

Dabas vērtības: viens no nedaudziem lagūnezeriem Latvijā, eitrofs ezers ar bagātīgām parastās niedres, ezera meldra un vilkvālīšu audzēm, kā arī ar iegrimušiem un peldošiem ūdensaugiem. Vērtīgs biotops - mitrās pļavas, kas ir Zemgalē saglabājušās tikai atsevišķos mazos fragmentos gk. gar Lielupi. Konstatētas 7 Putnu direktīvas 1.pielikuma putnu sugas, no tām nozīmīgākās ir pļavu lija, lauku lija, gugatnis, grieze un purva tilbīte.

Saistītie dokumenti, normatīvie akti un saites

• 24.05.2011. MK noteikumi Nr.409 "Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Cenas tīrelis:

Aizsardzības kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija

Administratīvais iedalījums: Babītes novada Babītes pagasts; Mārupes novads

Platība: 2133 ha

Dibināšanas gads: 1999

Dabas vērtības: daļa purva tiek izmantota kūdras ieguvei, taču šai teritorijai ir izcila nozīme augsto purvu, pārejas purvu un distrofu ezeru aizsardzībā. Viens no nedaudzajiem purviem Latvijā, kurā ir gan austrumu tipa (Betula nana, Chamaedaphne calyculata ), gan rietumu (Trichophorum caespitosum ) tipa purvu pazīmes. Nozīmīga teritorija arī putnu aizsardzībai, sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas.

Saistītie dokumenti, normatīvie akti un saites

• Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu nav.
• Dabas lieguma „Cenas tīrelis”dabas aizsardzības plāns 2005.g. – 2020. g.
• Dabas aizsardzības pārvalde

Beberbeķu dabas parks  

Aizsardzības kategorija: dabas parks, Natura 2000 teritorija

Administratīvais iedalījums: Babītes novada Babītes pagasts

Platība: 275 ha

Dibināšanas gads: 1977

Dabas vērtības: teritorija izveidota bioloģiski vērtīgu priežu audžu aizsardzībai. Dominē priežu sils un priežu mētrājs, daļu no tiem veido vecas vērtīgas priežu audzes. Dabas parks ir nozīmīga vieta arī galvaspilsētas iedzīvotāju rekreācijai un izglītībai.

Dabas parka teritorijā aizliegts:          
nobraukt no ceļiem, kurināt ugunskurus, pieļaut suņu atrašanos dabā bez pavadas un uzpurņa, izmantot speciālās palīgierīces ogu vākšanā. Apsaimniekotājs – „Rīgas meža aģentūra”

Saistītie dokumenti, normatīvie akti un saites

• 16.12.2003. MK noteikumi Nr.714 "Dabas parka "Beberbeķi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"
• Dabas aizsardzības pārvalde

 

ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI BABĪTES NOVADĀ

Piņķu Jāņa baznīca (Vēst. - Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca)

Atrašanās vieta: Piņķi, Babītes pagasts

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128, Valsts aizsardzības Nr. 8485, datējums: 1874. (VKPAI)

 

Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīca

Atrašanās vieta: pie Klīvēm, Babītes pagastā

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128, Valsts aizsardzības Nr. 8484 (VKPAI), datējums: 1870.

 

ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKĻI BABĪTES NOVADĀ

Baznīckalns – kulta vieta

Atrašanās vieta: Egļuciems, Babītes pagasts (Lieknas un Egļu ielu krustojumā)

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128, Valsts aizsardzības Nr. 2081(VKPAI)

Romu - Kalniņu apmetne

Atrašanās vieta: pie Romiem, Salas pagasts

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128, Valsts aizsardzības Nr. 2131 (VKPAI)

Pluģu skansts

Atrašanās vieta: Babītes pagasts, pie Pluģiem

Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis - apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128. Valsts aizsardzības Nr. 2082 (VKPAI)

Pluģuciems – vēsturiski apdzīvota vieta ar nosaukumu „Pluģi” ir atradusies Babītes ezera krastā jau 19.gs.-20.gs.mijā. Kartē, kas datēta ar 1917. gadu, uzrādīta apdzīvota vieta Pluģi („Plugge”) ar aptuveni 8 mājām. Pluģus savienoja kopēja ceļu sistēma ar Spullēm, Skārduciemu un Dzilnām, kā arī ceļš līdz Lāčiem gar Lapsām. Netālu no vēsturiskajām Pluģu mājām autoceļa A9 malā atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis Pluģu skansts („Franču batareja” mežā pie Pluģiem) – kas liecina par vēsturiskiem notikumiem Pluģu tuvumā 1812. gadā.

Sīpolciema apmetne (Sīpolkalns)

Atrašanās vieta: Sīpolciems, Salas pagasts, Babītes novads (Babītes ezera Z krastā)

Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis - apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128. Valsts aizsardzības Nr. 2132.

 

Jēdzienu skaidrojums  

Nacionālie parki - plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.           
Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes, izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības mērķi.       
Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru. [Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"]

Dabas liegumi - cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. [Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"]

Dabas parki – teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.      
Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. [02.03.1993. likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"]

Arheoloģijas pieminekļi ir, piemēram, senās dzīves vietas (apmetnes, ciemi, pilskalni, ezera mītnes, viduslaiku mūra pilis, vēsturiskais slānis), dažāda veida senkapi un to virszemes veidojumi, viduslaiku kapsētas, kulta vietas (akmeņi, koki, alas, birzis), hidrotehniskās būves, ceļi, ražotņu paliekas, depozīti, senās kauju, apspriežu, tiesu un pulcēšanās vietas, kuģi un to kravas, senie priekšmeti, kas ir roku darbs. Arheoloģijas pieminekļi var atrasties zemē, virs zemes vai ūdenī un tiek pētīti ar arheoloģiskām metodēm. [VKPAI]

Arhitektūras pieminekļi ir, piemēram, celtnes, kulta celtnes, dzīvojamās ēkas, sabiedriskās ēkas, aizsardzības un inženiertehniskās būves, tautas celtniecības objekti, kapsētas dārzi un parki. [VKPAI]

 

 

Saistītie dokumenti, normatīvie akti un saites 

• Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
• Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
• 15.06.1999. MK noteikumi Nr.212 "Noteikumi par dabas liegumiem"
• Dabas aizsardzības pārvalde
• Latvijas Dabas fonds
• Latvijas vides aizsardzības fonds
• Latvijas Daba
• Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
• Kur nodot dažādas izcelsmes atkritumus uzziniet: www.atkritumi.lv

 

Atpakaļ