Trešdiena, 2019. gada 18 . septembris

Vārda dienas: Alita, Elita, Liesma

  • -A
  • A
  • +A

“Vārdu stāsti” – izstāde, sarunu cikls un radošo darbu konkurss skolēniem

23.08.2019 09:37
IZSTĀDE _vĀRDU STĀSTI

Aicinām apmeklēt izstādi  “Vārdu stāsti” no 10. augusta līdz  29.augustam  KIC filiālē Salas pagastā “Vietvalži”, Spuņciemā, no 1. septembra līdz  30.septembrim Babītes novada pašvaldības bibliotēkā Piņķos, Jūrmalas ielā 14 A, no 1. oktobra līdz 14.oktobrim  Salas sākumskolā, “Pīlādzīši”, Spuņciemā, Salas pagastā, no 16.oktobra līdz 30. novembrim Babītes vidusskolā Piņķos, Jūrmalas ielā 17!

„Tavas sētas vietvārdi ir Tēvu zemes dārgumi” / Guntis Eniņš/

Katrai vietai, tāpat kā cilvēkam ir savs vārds. Tas ir ierasts un pašsaprotams un mēs reti kad iedomājamies, kad tas radies un, ko tas nozīmē.

Vietvārdi ir īpašvārdi, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu, tie ir pilsētu, ciemu, māju, tiltu, upju nosaukumi. Vietvārdi ir koncentrēti  stāstījumi par tautas vēsturi.  Zinātājam un  labam apkārtnes pazinējam redzamo pakalnu, mežu, ezeru, tiltu, pļav un purvu vārdi nebūs vien nosaukumi, bet  stāstīs par gadsimtu gaitā notikušo .

Vietvārdu nozīmes mūsdienās noskaidrot ir sarežģīti, jo dabas ainava un iedzīvotāji mainās, daudzi objekti vairs neeksistē. Tādēļ restaurēt pilnībā seno nosaukumu un vārdu nozīmes  bieži vien ir neiespējami.

Katrs vietvārds ir saistīts ar noteiktu vietu. Laika gaitā ciltis un tautas ar savām valodām ir nākušas un gājušas, bet vietvārdi palikuši. Katra tauta, nonākusi kādā apvidū, parasti neizdomāja jaunus vietu nosaukumus, bet paturēja vai atdarināja jau esošos. Taču jauno ienācēju mutē vietvārdi bieži vien pārgrozījās  līdz nepazīšanai, pielāgojoties  izrunas un rakstības īpatnībām. Tā kā visi senie nosaukumi sākotnēji pierakstīti latīniski vai vāciski, tad vēlākajos dokumentos un kartēs atrodam dažādas vietvārdu versijas:  Lielupe saukta Par fluminis Semigallia (Zemagales upi) vai fluminis Semigallorum (zemgaļu upi), Semigalishe Aa (Zemgales upi), Kurlandische Aa (Kurzemes upi – lejtecē), Bulder Aa (Bulduru upi – lejtecē), vai vienkārši Aa (saīsinājums no latīņu aqua). Babītes ezera nosaukumu parasti saista ar teiku par ganu meiteni Babīti, kas noslīkusi brīdī, kad no debesīm nolaidies ezers. 17.gs. baznīcu grāmatās daudzām meitenēm  Salas un Piņķu draudzē dots kristītais vārds Babbe, taču tas ir atvasinājums no vārda Barbara un Latvijā ienācis vien 14.-15.gs. Babītes ezers ( senajās kartēs : Babbe See; Babbat See) savukārt,  ir senās Litorīnas jūras palieka un pastāv jau daudzus tūkstošus gadus. Pirms 5 tūkstošiem gadu tā krastos dzīvoja mednieku un zvejnieku ciltis, kas droši vien ūdenskrātuvi sauca kādā citā vārdā…..

Vairākos avotos un interneta vietnēs teikts, ka Spuņciems ieguvis vārdu no upītes nosaukuma, taču dokumentos jau kopš 17.gs. minētas  Spuņģu mājas un J.K. Broces kartē, kur parādīta Spuņupes veidošanās, atzīmēti veseli astoņi  “Spunge”, tātad patiesībā upīte nosaukta  blakus esošā ciema vārdā.

Bieži vien māju un  apdzīvotu vietu nosaukumu nozīmes ir gluži pragmatiskas – aizkrāsne, sēklis, maza auguma cilvēks, ķildnieks, koka pludiņš, sētas miets…. Nebūt ne poētiski. Šķiet, ka daudzu vietvārdu izcelsme saistīta ar iesaukām un apzīmējumiem, ko cilvēkiem un vietām devuši apkārtējie ļaudis.

Braucot cauri Babītes novada ciemiem, neredzēsim senas pilis un muižas. Taču šeit aizvien ir senie nosaukumi : Straupciems, Gātciems, Vīkuļi, Trenči, Božas, Skārduciems, Pluģi, Piņķi, kas dokumentos atrodami kopš 17.gs un, kur joprojām dzīvo seno dzimtu – Pāvulu, Jaunzemu, Klīvju, Straupes, Sproģu, Pērnes, Ģeru, Amolu, Bļodnieku, Vismaņu, Skadiņu pārstāvji.

Izstāde “Vārdu stāsti” veidota, izmantojot vēsturnieku un valodnieku pētījumus, arhīvu un Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma materiālus. Iztādes mērķis ir rosināt Babītes novada iedzīvotājus izzināt un pētīt novada kultūrvēsturisko mantojumu, dalīties ar saviem “vārdu stāstiem”.

Oktobrī novada vispārizglītojošo skolu audzēkņi aicināti piedalīties radošo darbu konkursā, lai ar literāro jaunradi un vizuālo mākslu veicinātu kultūras mantojuma popularizēšanu un pārdomas par to, kā saglabāt šo valodas tiltu starp pagātni un nākotni.

Septembrī notiks pirmais sarunu cikla pasākums “Vārdu stāsti” (norises laiks un vieta tiks paziņoti) , kur piedalīties aicināti novada iedzīvotāji.

Izstāde veidota ar Babītes novada pašvaldības finansiālu atbalstu projekta „Ģimenei. Videi. Izaugsmei Babītes novadā” ietvaros.

Latvijas Kultūrvēsturiskās ainavas un vēsturiskās atmiņas izpētes un saglabāšanas biedrība

Pēdējais atjaunošanas datums: 10/09/2019 10:38
atpakaļ