Piektdiena, 2019. gada 19 . jūlijs

Vārda dienas: Rozālija, Roze

  • -A
  • A
  • +A

Piemiņas akmenim pie Piņķu baznīcas – 30!

12.12.2018 14:36
Zemgales pulk. strēlnieki pie Piņķu baznīcas 1916 g.19.jūlijā

Pirms 30 gadiem – 1988. gada 26. novembrī – pēc Latvijas Kultūras fonda ierosmes pie Piņķu baznīcas tika atklāts tēlnieka Ulda Sterģa veidots piemiņas akmens. Tas veltīts 1916. gada 1. augustā šajā baznīcā notikušajai 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandiera apakšpulkveža Jukuma Vācieša uzrunai saviem karavīriem, kurā viņš tos aicināja smelties garaspēku un ticību uzvarai no baznīcas altārgleznā attēlotā Jēzus Kristus, kur tas redzams, ejot pa vētras sabangotu jūras ūdens virsu un sniedz glābjošu roku savam māceklim Pēterim (Mateja evaņģēlija 14. nodaļa, 22. – 33. pants). Dzejnieks Aleksandrs Čaks 1936. gadā šo uzrunu darīja nemirstīgu poēmā “Sprediķis Piņķu baznīcā”. Šis dzejas darbs kļuva par A.Čaka radītā strēlnieku varoņepa “Mūžības skartie” idejisko kodolu.

Pieminekļa atklāšanas pasākums Piņķos 1988. gadā kļuva par ievērojamu un daudzskaitlīgu tautas atmodas manifestāciju. Pie piemiņas akmens plīvoja daudzi sarkanbaltsarkanie karogi. Pieminekli iesvētīja Piņķu draudzes ilggadējais mācītājs prāvests Jānis Liepiņš. Pēc atklāšanas sekoja dievkalpojums ļaužu pārpildītā Piņķu baznīcā, kuras kanceli rotāja liels sarkanbaltsarkanais karogs. Atklāšanas pasākumā un dievkalpojumā piedalījās un Aleksandra Čaka poēmu skandēja tautā iemīļotais aktieris un bijušais 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieks Ēvalds Valters. Piedalījās arī citi Dailes teātra aktieri. Jau 1987. gada 21. decembrī Dailes teātrī bija notikusi Čaka “Mūžības skarto” pirmizrāde ar vēl tikko tajā saklausāmo lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!”

Šī raksta autora rīcībā šobrīd nav konkrētu faktu un liecību par to, kā tā laika Babītes vietējā pašvaldība un saimnieciskās organizācijas, piemēram Bulduru sovhoztehnikums, sadarbojās ar piemiņas akmens veidotājiem. Taču ir ziņas par to, ka apkārtnes labiekārtošanā un pieminekļa vietas reljefa veidošanā esot bijuši iesaistīti vietējie spēki. Zināms, ka atklāšanas dievkalpojumā Piņķu baznīcā dziedāja Bulduru tehnikuma koris “Cantus” un Babītes jauktais koris. Pasākumā un dievkalpojumā piedalījās liels vietējo ļaužu pulks, arī toreizējā vidusskolas direktore Aina Kvēpa un šo rindu autors.

Šobrīd arī Piņķu baznīcas apkārtnē sākti apjomīgi teritorijas labiekārtošanas darbi, labiekārtošanas darbus līdzfinansē Babītes novada pašvaldība.

Baznīcā notiek dievkalpojumi, ikviens tiek aicināts šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā dievnamā ienākt. Cerēsim, ka vēsturiskā Piņķu baznīca un tās apkārtne pamazām kļūs par arvien iecienītāku apskates un apmeklējumu objektu. Arī skolu jauniešiem Piņķu baznīca bija, ir un paliks vieta, kur mācīties izpratni un ticību visaugstākajām vērtībām tā, kā to kādreiz mācīja Jukums Vācietis saviem strēlniekiem.

Nākamajā gadā gaidāmas arī citas nozīmīgas jubilejas – Piņķu kaujas un Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem simtā jubileja 22. ̶ 23. maijā, Piņķu kaujas pieminekļa atklāšanas 80. gadadiena 23. maijā, kā arī kauju pret Bermonta karaspēku 100 gadu atcere 1919. gada oktobrī – novembrī.

Nobeigumā ̶ lūgums cilvēkiem, kuriem ir saglabājušās fotogrāfijas vai citas liecības par piemiņas akmens atklāšanu pie Piņķu baznīcas 1988. gadā, kā arī citas vietējās vēstures liecības ̶ kontaktēties šī raksta autoru. Interesenti var pieteikties arī uz baznīcas apskati (tālr. 29642583, e-pasts: janis.amols@inbox.lv).

Jānis Amols, Mag.hist.

(Foto no Piņķu draudzes arhīva.  5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki pie Piņķu baznīcas 1916. gada 19. jūlijā

Foto no izdevuma “Padomju Jaunatne” 20.12. 1988. Pieminekļa atklāšana 26.11.1988. )

Uzraksts uz piemiņas akmens pie Piņķu baznīcas:

Cīņā iet ir brīvu vīru daļa,

Cīņā mirt ir brīvu vīru daļa.

                                        A.Čaks

Piņķu baznīcā 1916. gada 19. jūlijā

5. Zemgales latviešu strēlnieku

bataljona komandieris

apakšpulkvedis Jukums Vācietis

uzrunāja bataljona strēlniekus.

Pēdējais atjaunošanas datums: 12/12/2018 15:33
atpakaļ