Otrdiena, 2021. gada 02 . marts

Vārda dienas: Laila, Lavīze, Luīze

  • -A
  • A
  • +A

Latvijas dzimtsarakstu sistēmai – 100

23.02.2021 11:06

2021.gada 18. februārī Latvijas dzimtsarakstu sistēmai apritēja simt gadu. 

Dzimtsarakstu nodaļas, kopš to izveidošanas 1921. gada 18. februārī, ir tieslietu ministra uzraudzībā. Šobrīd Latvijā darbojas 122 pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas. “Dzimtsarakstu nodaļas veic sabiedrībai nozīmīgas funkcijas – laulību reģistrāciju, personu dzimšanas un miršanas fakta reģistrāciju. Tas nozīmē, ka dzimtsarakstu nodaļas ir līdzās cilvēkam visu dzīvi – no dzimšanas līdz mūža beigām. Dzimtsarakstu nodaļu praktiskais un ikdienišķais darbs ieņem fundamentālu lomu ģimenisko tradīciju un vērtību sardzē, kas mūsu sabiedrībai ir bijušas svarīgas gadsimtiem ilgi,” uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma – Laimere norāda: “Neskatoties uz dažādām politiskām un teritoriālām izmaiņām, dzimtsarakstu nodaļas ir gājušas līdzi laikam, veidojot mūsdienīgu, modernu institūciju. Nozīmīgākais pavērsiens ir bijis 2013. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, un ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem sāka iekļaut Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Savukārt dzimtsarakstu nodaļu uzdevums ir gādāt, lai visi dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ieraksti, kas ir neatkārtojams kultūrvēsturisks mantojums, tiktu pienācīgi saglabāti nākamajām paaudzēm.”

Vienlaikus ar dzimtsarakstu nodaļu sistēmas simto jubileju, savu piekto dzimšanas dienu svin Latvijas Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija (DZINDA). Dzimtsarakstu nodaļas darbinieku asociācijas vadītāja Inese Bumbiere – Kaže norāda: “DZINDA dibināta ar mērķi veicināt dzimtsarakstu nodaļu darbinieku savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un profesionālo izaugsmi, un šodien tās rindās ir vairāk kā 200 dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, kuri profesionāli, zinoši un aizrautīgi dara  savu sirdsdarbu. Svētku reizē ir jāatzīst, ka patiesi vērtīga ir tā dzīve, kas dzīvota citiem!”

Papildu informācija:

Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties no 1921. gada 18. februāra, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”. Par paraugu Latvijas dzimtsarakstu sistēmas normatīvās bāzes izveidei tika ņemti citu Eiropas valstu likumi, sevišķi Šveices 1907. gada Civilkodeksa normas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kas noteica, ka par šo jomu ir atbildīga valsts.

Lana Mauliņa,

Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Babītes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļa ir viena no 122 Latvijas dzimtsarakstu nodaļām.

Dzimtsarakstu nodaļu pastāvēšanas simtgadē sveicam arī mūsu nodaļas esošos un bijušos darbiniekus!

Neliels ieskats dzimtsaraktu vēstures liecībās Babītes pagastā:

Kopš 2012.gada 27.septembra Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja ir Daina Pedece (attēlā). Laulību reģistrācija šodien notiek gan Centra ielā 4, Piņķos, babītes pagastā, gan Kultūrizglītības centra filiāle Salas pagastā “Vietvalži”;

2009. gada 1.septembrī darbu uzsāka Babītes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļa. Tā atrašanās vieta Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads. Nodaļas darbības iecirknis ir Babītes novada administratīvā teritorija (Babītes pagasts un Salas pagasts). Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Leonora Dambīte;

No 2006.gada jūlija civilstāvokļa aktu reģistrāciju Babītes pagasta teritorijā veic Leonora Dambīte;

Babītes pagasta dzimtsarakstu nodaļas pirmssākumi meklējumi 90.gados.

Vēsturnieks Jānis Amols:Padomju laikā dzimtsarakstus reģistrēja visam ciemam (ciema padomes teritorijai) ciema padomē, laulību reģistrācija notika arī citur, piemērotās telpās, kādreiz “Virsaišos”‘, arī MRS kluba un kantora ēkā pie Babītes stacijas. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas tolaik veica ciema padomes sekretāre un priekšsēdētāja. Ilgu laiku padomju laikā – Ulase, vēlak, šķiet, Fišers. Man ir no padomju laikiem līdz mūsdienām, piemēram, dažādu miršanas reģistrācijas dokumentu krājums.” 

Foto: No Jāņa Amola apkopotā krājuma.

Paralēli Latvijā civilstāvokļa reģistrus veda un vismaz laulības noteikti reģistrēja arī mācītāji.

J.Amola apkopotā informācija no laikraksta  “Valdības Vēstnesis”, 25.04.1922. (izmantota LNB digitālā bibliotēka)

Izvilkumi no raksta 2008.gada novembra “Rīgas Apriņķa Avīzē”:

Babītes pagasta pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa ir ar aptuveni 15 gadu vēsturi, bet no 2006.gada jūlija civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic un uz jautājumiem atbild Leonora Dambīte. Dzimtsarakstu nodaļā glabājas reģistri, sākot ar 1994.gadu. Senāk rakstītie tiek glabāti Rīgas dzimtsarakstu nodaļas un TM Dzimtsarakstu departamenta arhīvā, un to glabāšanas noteiktais termiņš ir 100 gadi. Notiekot sadarbība ar Piņķu Sv. Jāņa ev.luter.draudzes mācītāju Hariju Grigolu – mācītāja sastādīto laulību reģistrs tiek iesniegts dzimtsarakstu nodaļā, kur ziņas par laulību tiek ierakstītas nodaļas sastādītā laulības reģistrā un iekļautas kopējā datu bāzē.

Augšējā fotoattēlā:

Babītes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas laulību zāle 2017.gadā. Foto: Babītes novada pašvaldības arhīvs.

 

Pēdējais atjaunošanas datums: 23/02/2021 11:26
atpakaļ