Otrdiena, 2019. gada 12 . novembris

Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

  • -A
  • A
  • +A

“Vietvalžos” apskatāma izstāde par Latvijas baleta vēsturi “Dvēseles uz pirkstgaliem”

01.04.2019 16:34
Izstāde Vietvalžos Dvēseles uz pirkstgaliem 30.03.2019.

Atzīmējot Latvijas Nacionālā baleta 100 gadu jubileju, Salas pagasta “Vietvalžos” iekārtota izstāde “Dvēseles uz pirkstgaliem”. Apmeklētājiem tā būs apskatāma līdz 15. maijam. 

Baleta vēsture Latvijā aizsākusies 19.gadsimta divdesmitajos gados, kad Rīgā  uz viesizrādēm sāka ierasties dažādas ārzemju baleta trupas.

Latvijas nacionālais balets izveidojās  1919. gadā ar nelielas dejotāju grupas darbību baletmeistara Voldemāra Komisāra vadībā, kas uzstājās galvenokārt operu uzvedumos.

Doma par patstāvīgām baleta izrādēm radās 1922. gadā, kad Latvijas dejotāju apmācīšanai tika aicināts bijušā Pēterburgas Marijas teātra baleta režisors N.Sergejevs. Viņa vadībā iestudēja Hertela baletu „Veltīga uzmanība” un Minkusa „Pahitu”, kā arī atsevišķus cēlienus no lielajiem baletu uzvedumiem. Galvenajām lomām aicināja viesus no ārzemēm, bet pārējās lomās uzstājās latviešu dejotāji. Jaunas dekorācijas un kostīmi netika darināti, bet izmantoti no iepriekšējiem baletu un operu uzvedumiem. Dejotāji komplektējās no baleta studijas audzēkņiem, kas uzvedumos piedalījās bez atlīdzības. Baletu izrādes notika reti.

Jaunu ierosmi Latvijas balets guva 1925.gadā, kad par baletmeistari un primabalerīnu tika ataicināta bijušā Pēterburgas Marijas teātra baleta soliste Aleksandra Fjodorova. Viņa nodibināja baleta studiju, paplašināja baleta trupu ar jauniem dejotājiem un pati uzstājās galvenajās lomās. Izrāžu skatuviskais ietērps kļuva krāšņāks un iespaidīgāks, kad baleta uzvedumu scenogrāfijai pievērsās gleznotājs Ludolfs Liberts. Aleksandras Fjodorovas audzēkņi Melānija Lence, Natālija Cveiberga, Mirdza Kalniņa, Edīte Pfeifere, Tatjana Vestene, Vera Lihačova, Sira Jirgense, Osvalds Lēmanis, Eižens Leščevskis, Rūdolfs Saule, Pauls Fībigs 1920. gados jau izvirzījās galvenajās lomās, tādējādi padarot trupu neatkarīgu no ārzemju viessolistiem. 1927. gadā Latvijas Nacionālās operas baleta trupai pievienojās Helēna Tangijeva – Birzniece.

  1. gadā par baletmeistaru kļuva Osvalds Lēmanis, kas ar saviem oriģināldarbiem no jauna saistīja skatītāju interesi. 1934. gadā O. Lēmaņa horeogrāfijā tika uzvests pirmais latviešu oriģinālbalets „Mīlas uzvara”( libreta autors V. Komisārs). 1935. gadā Latvijas balets pirmo reizi devās ārzemju viesizrādēs uz Sokholmu. „Mīlas uzvara”un A. Adāna „Korsārs”(H.  Tangijevas – Birznieces  iestudējums)guva lielu skatītāju un kritikas atsaucību.

Laikaposmā līdz II Pasaules karam tika uzvesti vairāki oriģinālbaleti ( „Rudens”, „Lakstīgala un roze”, „Skumjš vakars”, „Pēdējais valsis”- O. Lēmaņa iestudējumi), kā arī klasisko baletu uzvedumi – R. Gliēra „Sarkanā magone”, J. Sibēliusa „Skaramušs”, Dž. Rossīni „Brīnumlelles”.

  1. gadā pirmizrādi piedzīvoja Alfrēda Kalniņa balets „Staburags” Eižena Leščevska horeogrāfijā. 1944. gada 28. maijā Rīgas operas balets dejoja M.Fokina „Polovciešu dejas” no I. Borodina operas „Kņazs Igors”. Tā bija pēdējā reize, kad baleta trupa bija uz skatuves šādā sastāvā. Rudenī bēgļu gaitās uz Vāciju  un Zviedriju devās lielākā daļa baleta trupas.
  2. gados par LPSR Operas un baleta teātra baletmeistariem pārmaiņus strādāja Helēna Tangijeva – Birzniece un Jevgeņijs Čanga. 1965.-1968.g galvenās baletmeistares pienākumus pildīja Irēna Strode, no 1968. gada – Aleksandrs Lembergs. 1968. gadā baleta trupa pirmo reizi pēckara gados devās uz viesizrādēm ārzemēs – Ungāriju. 1971. gadā balets devās savās pirmajās viesizrādēs uz Franciju un Itāliju. 1960. – 70. gadi Latvijas baleta vēsturē bagāti ar spožu solistu un primabalerīnu personībām – Velta Vilciņa, Ināra Gintere, Ināra Ābele, Ausma Dragone, Inta Karule, Haralds Ritenbergs, Artūrs Ēķis, Zita Errs, Lita Beiris.
  3. – 1990.g. galvenā baletmeistare bija Janīna Pankrate, 1990. g – Modris Cers, 1992.-1994.g. – Lita Beiris, no 1994. gada baleta trupas direktors – Aivars Leimanis.

Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā mācījušies trīs pasaules  mēroga, starptautiski atzīti baletdejotāji – Māris Liepa, Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs.

Izstādē apskatāmi baleta kostīmi un to aksesuāri, baleta mākslinieku  personīgās oriģinālfotogrāfijas un dokumenti .

Izstādes tapšanā izmantoti  Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Jūrmalas pilsētas muzeja, LNO bijušās primabalerīnas Intas Karules un LNO baleta solistes Jolantas Lubējas personīgā arhīva materiāli. Izstāde veidota, sadarbojoties Babītes novada Kultūrizglītības centram “Vietvalži” un Jūrmalas pilsētas muzejam.

Inga Sarma, izstādes autore