Pirmdiena, 2020. gada 30 . novembris

Vārda dienas: Andrejs, Andrievs, Andris

  • -A
  • A
  • +A

Babītes novadā izveidota brīvdabas vēstures ekspozīcija

20.10.2020 10:25

Pēdējo gadu laikā identitātes jautājumam ir bijusi pievērsta uzmanība arī diskusijās par novadu reformu. Kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas ikkatrs novads un pagasts 30 gadu garumā ir centies idenficēt sevi un veidot savu īpatno, atšķirīgo un citiem pamanāmo identitāti. Projektu konkurss „Ģimenei. Videi. Izaugsmei Babītes novadā” ir viena no iespējām, kā var īstenot savas ieceres arī šajā jomā.

Gadiem biju domājis par atšķirīgu pieeju novada kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanai. Babītes novada projektu konkurss pamudināja realizēt ideju par brīvdabas vēstures ekspozīciju “Izauklētā brīvība Babītes novadā”, kurā caur Babītes novada iedzīvotāju likteņiem tiktu atainots ceļš no tā saucamās Putna brīvības (19.gs. zemnieku brīvlaišanas) līdz neatkarīgai – brīvai Latvijai.

Babītes novada pašvaldība konkursa ietvaros atbalstīja divas ekspozīcijas kārtas, kas reizē ir arī divi velo izziņas maršruti : Vīkuļi – Skārduciems – Dumpju ciems – Pluģu ciems un otrs : Sēbrciems – Brīvkalni – Beberbeķu muiža.

Jaunā brīvdabas ekspozīcija veidota kā lauku vides dizaina elements – proti: ar vēsturiski pamatotu atsauci uz Babītes novadā kādreiz eksistējušiem verstu stabiem vai zirgu slitas elementiem. Verstu stabi novadā pastāvējuši kopš 17. gadsimta un saglabājušās dokumentālas liecības par to esamību un izvietojumu. Tādējādi viens no ekspozīcijas vizuālajiem tēliem ir novadam raksturīgs, pamatots un iekļaujas apkārtējā vidē. Verstu stabi, pie kuriem izvietota vēsturiskā informācija metaforiski attēlo brīvības ideju. Ceļi cauri Babītes pagastam vijās uz Kurzemi un tālāk uz Eiropu. Eiropa Apgaismības laikmetā ir brīvības, cilvēku līdztiesības ideju šūpulis un daudzu lasīt protošu latviešu skatieni bija vērsti uz Brīvības pusi ar cerībām pēc jaunām pārmaiņām šeit uz vietas.

Foto: Verstu stabs Vīkuļu ciemā

 

Foto: Verstu stabs pie Kalnakroga Brīvkalnos

Brošūras, grāmatas vai informācijas stendi !? joprojām nav vienota viedokļa, kas cilvēkus uzrunā vairāk. Daži apgalvo, ka vides zīmes – izziņas stendi ir labākas kā brošūras vai grāmatas. Jāatzīst, ka velo/pārgājiena maršrutiem piemīt lielāks potenciāls kā grāmatai vai nelielam novada muzejam, jo tādējādi vēsturiskā informācija tiek pasniegta konkrētā notikuma vietā, un novada ļaudis iepazīst ne tikai vēsturi , bet arī savu novadu. Bet tā kā Babītes novadā jau ir kultūrizglītības centrs “Vietvalži”, kas lieliski pilda novada muzejisko funkciju, jaunajai iecerei par novada identitāti meklēju citu risinājumu – izzināt vēsturi brīvā dabā. Projektā realizētie astoņi ekspozīcijas objekti apzināti izvietoti tajā Babītes novada teritorijā, kas pieguļ Piņķu ciemam un apkārtējiem mazciemiem. Tas darīts drošības aspekta dēļ, lai interesentu – velotūristu plūsmai būtu jāpārvietojas vai nu pa izbūvētiem velo celiņiem vai pagasta mazākas nozīmes ceļiem.

Bez vēsturiskās informācijas, novada apceļotāji varēs iepazīt arī vēsturisko un nu jau zudībā gājušo veco mazciemu vietas – Pluģu, Vīkuļu un Dumpju ciemus. Dumpju ciems ir viens no tiem mazciemiem, kas jau zaudējis savu apbūvi, bet 19.gs-20.gs.sākumā tur atradās vienas no spēcīgākajām apkārtnes saimniecībām. Dumpju ciema apkārtnē norisinājās Brīvības cīņas 1919. gadā un Sarkanās armijas uzbrukums 1941. gadā, savukārt Pluģu ciemā 19.gs. beigās bija viens no pēdējiem lepras uzliesmojumiem mūsu novadā.

Foto: Verstu stabs Pluģu ciemā

 

Sevišķi liels prieks, ka ar projekta finansējumu izdevās uzstādīt piemiņas zīmes novadā dzimušajiem cilvēkiem, kas drosmīgi aizstāvēja savas idejas, kas veidoja Latvijas vēsturi un tās valstiskumu – Ansim Leitānam (Skārduciemā) un Augustam Raņķim (Brīvkalnos). Grāmatizdevējs Augusts Raņķis dzimis 1875. gadā Piņķu pagasta Kalnakrogā un 1918. gada 17. novembrī ievēlēts par Tautas padomes locekli, kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis uzstājās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 1918.gada 18. novembrī. Jāatzīmē, ka šajā svinīgajā aktā lemt tiesības bija tikai 40 uzaicinātiem pārstāvjiem no visas Latvijas un A.Raņķis bija viens no viņiem. Turpmākos gados A.Raņķis neiesaistījās lielajā politikā un tādējādi tika mazāk pieminēts kā mūsu valsts cēlājs un dibinātājs. Piemiņas zīme Augustam Raņķim  iecerēta kā vecu lauku māju durvju tēls, caur kurām Latvijas nākotnē raugās A.Raņķis.

Foto: Vides objekts pie Augusta Raņķa dzimtajām mājām Kalnakrogā un Anša Leitāna piemiņas zīme Skārduciemā

Patriotisko centienu veidošanos būtiski ietekmēja latviešu literārās valodas, latviešu žurnālistikas attīstība 19.gadsimta vidū. Viens no spožākiem apgaismības ideju – cilvēcisko brīvību atzīšanas un popularizēšanas sekmētājiem bija A.Leitāns. 19. gadsimtā iekšpolitisko procesu ietekmē noslēdzās ceļš uz latviešu tautas veidošanās posmu un aizsākās latviešu nācijas veidošanās – A.Leitāns bija viens no šī procesa stūrakmeņiem, un tādēļ jo būtiskāk, ka Babītes novads var lepoties, ka A.Leitāna dzimtā vieta ir Skārduciema Ļutās, kur izveidotajā piemiņas zīmē ikviens novada apceļotājs varēs iepazīties ar Leitāna un viņa sievas Katrīnas radošo darbību.

Savukārt apjomīgākais vēsturiskās informācijas ziņā ir pie vēsturiskās Pēterskolas Sēbruciemā novietotais izziņas stends – ,,Laika grāmata”. Sēbruciema teritorija vairākus gadsimtus ir bijusi Babītes sabiedriskās, kultūras un izglītības cents. ,,Laika grāmatā” apkopota informācija par būtiskākām norisēm novada dzīvē 18.-20.gs. un aptver trīs galvenās tēmas – izglītība, kultūra, pārvalde. Apmeklētāji varēs iepazīties ar pirmo skolotāju sarakstu vai izplatītākajiem uzvārdiem novadā 19.gadsimta vidū.

Foto:  “Laika grāmata” pie Pēterskolas Sēbruciemā.

Projekts brīvdabas vēstures ekspozīcija “Izauklētā brīvība Babītes pagastā” nav vēstures grāmatas izklāsts, bet unikāls, Latvijas citos novados pēc līdzības neatrodams tūrisma objekts, kas stiprinās mūsu novada identitāti un veicinās apkaimju piederības sajūtu, pandēmijas laikā nodrošinās alternatīvu brīvā laika pavadīšanu un rosinās uz vides sakopšanu konkrētajos mazciemos.

Vēlos izteikt vislielāko pateicību visiem iesaistītajiem novada cilvēkiem, kas atļāva ekspozīcijas daļas uzstādīt uz savas zemes : Bērtulsonu, Dūšeļu, Pilienu, Indriksonu un Gruduļu ģimenēm vai sniedza atbalstu informācijas vākšanā : Aijai Oginskai, Veļičko, Novikovu un Strautu ģimenēm.

Mārtiņš Mitenbergs,

vēsturnieks un projektu “Babītes novada brīvdabas vēstures ekspozīcijas “Izauklētā Brīvība Babītes pagastā”” izbūves 1. un 2.kārtas autors

ProjektsBabītes novada brīvdabas vēstures ekspozīcijas “Izauklētā Brīvība Babītes pagastā”” (1. un 2.kārta) ir saņēmis Babītes novada pašvaldības līdzfinansējumu projektu konkursā “‘Ģimenei. Videi. Izaugsmei Babītes novadā”. 

Par projektu konkursu

 

Pēdējais atjaunošanas datums: 20/10/2020 10:56
atpakaļ