Svētdiena, 2020. gada 26 . janvāris

Vārda dienas: Agneta, Agnis, Ansis

  • -A
  • A
  • +A

Atceres pasākums Antiņu kapsētā Ziemassvētku kaujās kritušajiem

13.01.2020 13:52

Sestdien, 2020.gada 11.janvārī, Babītes novada Antiņu kapsētā tika atzīmēta 103. gadadiena kopš Tīreļpurva apkārtnē norisinājās Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujas. 

Kaujas bija ļoti sīvas un asiņainas, turklāt laika apstākļi bija ļoti skaudri – vairākas dienas valdīja vairāk nekā -30 grādu sals.

Kaujas norisinājās no 1916.gada 23.decembra līdz 29.decembrim jeb no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim pēc jaunā kalendāra. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku – negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.

Atceres pasākumu Antiņu kapsētā vadīja vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, svētbrīdi noturēja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis, ar savu klātbūtni piemiņas brīdī pagodināja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Skreija un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka p. i .brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.

Ar skanīgām, patriotiskām dziesmām pasākumu kuplināja Babītes novada vidusskolas ansamblis skolotājas Sandras Sestules spēlētā akordeona pavadījumā, klusuma brīdī Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona zemessargi kritušos strēlniekus godināja ar zalvēm, pēc kurām sekoja ziedu nolikšana.

Vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs: Ziemassvētku kaujas bija vienas no desmit lielākajām kaujām vēsturē Pirmā pasaules kara laikā, Tīreļpurvā vienkopus bija sanākuši vairāk kā 120 000 karavīri. Tā bija labi plānota operācija. Latviešu un krievu pārspēks pār vācu karavīriem bija 10 un pat 15 reizes lielāks. Kaujās Tīreļpurvā karoja pa pārstāvim gandrīz no katras latviešu dzimtas. Un tieši tāpēc ir ļoti būtiski ik gadu šeit, Antiņu kapsētā, pulcēties, pieminot latviešu strēlnieku uzvaru. Tāpat gribu uzsvērt šīs vietas unikalitāti – valstī nav neviena cita tāda kultūrvēsturiska objekta, kur saglabāts šāds militāras nozīmes kaujas lauks.

Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis: Janvāris ir daudz dažādiem patriotiskiem notikumiem bagāts, un es tajos cenšos piedalīties. Nesen kāds cilvēks man jautāja, vai man nav apnicis katru gadu piedalīties vienos un tajos pašos pasākumos. Es ieturēju nelielu pauzi, iedegos svētās dusmās, atbildēju ar pretjautājumu: “Vai tev nav apnicis katru dienu ēst, gulēt, strādāt…”, uz ko viņš atbildēja: “Es gribu dzīvot, sevi uzturēt”. “Arī valsts grib dzīvot un tauta grib pastāvēt”, es atbildēju. Mums ir svarīgi visi datumi – visi piemiņas un atceres datumi, svētku dienas – gan 4.maijs, gan 11. un 18.novembris, Ziemassvētku kaujas, “Baltijas ceļš”, barikāžu laiks. Šo notikumu datumi mums neļauj atslābt un ieslīgt pašapmierinātībā. Litene, deportācijas, daudzie strēlnieku kapi liek mums būt nomodā, jo “mēs nezinām ne dienu, ne stundu”.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Skreija: 1937.gadā kā viens no Babītes pamatskolas mazpulcēniem piedalījos šī pieminekļa kritušajiem latvju strēlniekiem atklāšanā. Ziemassvētku kaujas ir kaujas, ko izcīnīja mūsu tēvi, bet turpmākās jau bija jāizcīna mums – nākošajai paaudzei. Pateicoties tam, mums ir mūsu tauta un zeme – Latvija. Daudz kas ir mainījies un aizgājis nebūtībā, bet latviešu strēlnieku cīņas un devums ir palicis uz mūžiem. Viņi ir mūžības skartie.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka p. i .brigādes ģenerālis Georgs Kerlins: Latviešu strēlnieki ir arī Bruņoto spēku priekšgājēji un sākums. Augsti novērtējam viņu nestos upurus Tēvzemes labā, spēju paveikt šķietami neiespējamo, pārvarēt dažādus šķēršļus un uzvarēt. Viņi mūžam dzīvos mūsu atmiņās.

Informāciju apkopoja Māra Mičule,

Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējais atjaunošanas datums: 15/01/2020 10:23
atpakaļ