Svētdiena, 2021. gada 24 . janvāris

Vārda dienas: Eglons, Krišs, Ksenija

  • -A
  • A
  • +A

Aicinām godināt Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus

08.01.2021 10:04

Janvāra pirmajā nedēļā tradicionāli Antiņu kapos pieminam un godinām Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus, kad atceres pasākumu kuplina valsts amatpersonas, militārie atašeji un iedzīvotāji, karavīru radinieki un ikviens, kurš vēlas atcerēties, kurš vēlas ko jaunu uzzināt par mūsu valsts vēsturi. Antiņu kapi, kur Brāļu kapos guldīti 3 800 karavīru, ir īpaša ne tikai Babītes novada kontekstā. 

Ņemot vērā Covid-19 arvien pieaugošo izplatību un valstī noteiktos ierobežojumus, šogad publisks atceres pasākums nenotiks. Taču, godinot Antiņu kapos guldītos karavīrus, nedēļas nogalē ikviens ir aicināts doties pats vai savas mājsaimniecības lokā uz Antiņu kapiem nolikt ziedus vai aizdegt svecīti, pieminot tos, kuri veltīja sevi mūsu Latvijas brīvībai.

Izrādot godu Ziemassvētku kaujās kritušajiem karavīriem, ceturtdien, 7.janvārī, nolikt ziedus un aizdegt svecītes uz Antiņu kapiem devās Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis, Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga, Kultūrizglītības centra vadītāja Biruta Grīnfelde, kā arī vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, kurš pie Ziemassvētku kaujās kritošo karavīru pieminekļa ieskatījās gadsimtu senos notikumos, ļaujot arī ikvienam aizdomāties, ka visos laikos cilvēki ir bijuši atkarīgi no apstākļiem, kurus ne vienmēr varam paši ietekmēt.

Vēsturnieks atceres brīdi stāstīja par nakti, kurā zemes klēpī tika guldīti karavīri. Jukums Vācietis karavīriem teicis: lai arī cik Jūs esat pārguruši, lūdzu, izrociet kapu, un guldīsim viņus zemes klēpī. Un tolaik jau arī te (Antiņu kapos) nestāvēja tūkstošiem cilvēku un pavadītāju –bija mirušie, Jukums Vācietis un kaprači. Pēc tam J.Vācietis teicis ļoti zīmīgus vārdus, ka šeit sākas mūsu brīvās zemes vārti. M.Mitenbergs, atskatoties vēsturē, šim teikumam pilnībā piekrīt, jo Babītes pagasts bijis kā vārti gan 1.Pasaules karā – te bija vārti, kur vācieši stāvēja pie mūsu pagalma, šeit pēc tam pāri gāja Atbrīvošanās cīņas, un šeit tika atdoti arī pirmie mūsu strēlnieki.

Tīreļpurvā kritušos veda arī uz Rīgas Brāļu kapiem, un joprojām Rīgas Brāļu kapos atdusas viens karavīrs no Babītes pagasta – Vilis Dzilne, kurš piedalījās Ziemassvētku kaujās, cīnoties vien dažu kilometru attālumā no savām mājām Dzilnuciemā. Viņš izturēja Ziemassvētku kaujas, pēc tam vasarā tomēr pie Ķekavas aizgāja bojā. Manuprāt, šis ir fakts, ko skolēniem vajag atgādināt, ka Rīgas Brāļu kapos guļ arī mūsu novadnieks.

Antiņu kapi tika izveidoti ātrāk nekā Rīgas Brāļu kapi. Un savulaik Babītes pagasts bijis pilns ar Brāļu kapiem – tie kopumā bija 42 Brāļu kapi. Pēc kaujām mirušie tika aprakti pie mājām, ceļa malās. Vēlāk paši ļaudis vilka kritušos ārā no purva un veidoja Brāļu kapus, vedot šurp (Antiņu kapiem). Tā bija cilvēku milzīga uzdrīkstēšanās. Babītes pagastā 20.gadsimta 30.gados tika saziedoti vairāk nekā seši tūkstoši latu, neraugoties uz to, ka gandrīz visas saimniecības bija izputinātas – katram māja vai kūts bija nodegusi, naudiņa tomēr atradās, ko iedot, lai šos kapus sakārtotu.

Vēl kā interesantu un vērā ņemamu faktu vēsturnieks savā uzrunā minēja Antiņu kapu apstādījumus. Šodien mēs redzam jau tādus pāraugušus kokus, bet mums ir jābūt lepniem, ka šos Brāļu kapus – katru kociņu, krūmiņu iezīmēja slavens ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks, kas ir veidojis arī Rīgas Brāļu kapus, pirms kara strādājis Pēterpilī un  veidojis parku Ziemas pilī. Viņš brauca šeit uz Tīreļpurvu pēc Babītes pagasta ļaužu uzaicinājuma, tāpēc mēs varam teikt, ka šie ir vieni no tiem Brāļu kapiem, kas ir izveidoti pēc augstākās klases līmeņa no ainavas arhitektūras viedokļa.  Mums ir, ar ko lepoties – gan ar šiem cilvēkiem, dažādu tautību, tāpat kā tagad pagastā dzīvo dažādas tautības, tad arī šeit, kapos, ir tas, kas mūs vieno. Ne velti šie bija kapi, kur vienmēr brauca gan krievu, gan latviešu mācītāji. Stāvēja līdzās, un viņiem nebija nekādu pretrunu. Tāpat kā tiem, kas šeit guļ, tāpat mums, dzīvajiem, vēlu, lai nebūtu nekādu pretrunu. Pagājuši 104 gadi, bet, kā saka, – kaujā kritušie karavīri nekad netop veci, vienmēr paliek kaujas spējīgi.

Savukārt, Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis, noliekot ziedus pie Ziemassvētku kaujās kritušajiem veltītā pieminekļa, vēlēja neaizmirst karavīru ieguldījumu mūsu neatkarības kaldināšanā un janvāra spelgonī aizdomāties kaut vai par to, cik milzīgam gribasspēkam un izturībai bija jāpiemīt karavīram. Grūtības, kuras mums jāpārvar šodien, ir nieks salīdzinājumā ar to, ar ko saskārās un izcieta mūsu karavīri tālajā 1917. gadā. Salā un sniegā, zem klajas debess, pavadot bezmiega un trauksmes pilnas naktis, viņi nezināja, vai jebkad vēl redzēs savus mīļos, vai viņu dzīvē vēl pienāks vasara… Viņi cīnījās un aizstāvēja mūsu tēvzemi un tās nākotni – nākotni, kas šobrīd esam mēs, brīvā Latvijā, un par to mums šodien neizmērojamā pateicībā ir jānoliec galva.

Apmeklējot Antiņu kapus, aicinām nedrūzmēties, ievērot drošu divu metru distanci, lietot sejas aizsargmaskas un nedoties uz piemiņas vietu, ja ir saslimšanas pazīmes, vai esat saslimušā kontaktpersona. Rūpēsimies par savu un līdzcilvēku veselību! 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lelde Drozdova-Auzāne,

Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējais atjaunošanas datums: 08/01/2021 10:23
atpakaļ