Informācija atjaunota 16.08.2010 19:43
Babītes novads atrodas vietā, kur pirms vairākiem gadu tūkstošiem šalkoja jūra. Ap 4.-3. gadu tūkstoti pirms Kristus jūra atkāpās un sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes. Arheoloģiskajos izrakumos -„Romju-Kalniņu" neolīta laikmeta apmetnē atrastie priekšmeti liecina, ka mūsdienu Salas pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau kopš 3 gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Šīs apmetnes senie iedzīvotāji dzīvojuši liela ūdens baseina- jūras lagūnas tuvumā (Babītes ezers ir šīs lagūnas paliekas) un gādājuši sev iztiku ar zvejniecību un medniecību. 10.gadsimtā caur novadu vedis sens satiksmes ceļš un sākot ar 13. gadsimtu "Babates kara ceļš" bija pirmais sauszemes ceļš no Rīgas uz Prūsiju. Pirmais rakstiskais avots par šo novadu datēts ar 1225.gadu. Zemgaļu pamestā ostas nocietinājuma vietā Zemgales bīskaps Bernhards uzcēla pili un 1224.g. to nodeva bīskapam Lambertam. Taču drīz sākās strīdi par to, ka pils uzbūvēta uz Rīgai piederošās zemes. Tiesa noteica precīzas Rīgas zemju robežas. Par bīskapam atņemto un Rīgai piespriesto Babates jeb Sv.Marijas pili Rīgas pilsēta samaksāja 37 sudraba markas un palīdzēja pie jaunas pils būves otrpus Lielupei. Ar 1226.gada 16.marta līgumu šeit dzīvojošie zemnieki nonāca Rīgas varā, jo novads tika pievienots Rīgas patrimoniālajam apgabalam (mūsdienu izpratnē pilsēta ar lauku teritoriju). Babītes pilskalns jeb Poļu kalns - 9 metrus augsts kalns ar 10x20 m plakumu ir saglabājies līdz mūsdienām, kaut gan iespējams, ka kāpu pārvietošanās ir mainījusi tā sākotnējo izskatu. Pilskalnā vēl 1935. gadā bija redzama 25 soļus gara ovāla bijušās pils vieta. Pēc pašreizējā teritoriālā iedalījuma pilskalns atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā un ir vienīgais arheoloģiskais piemineklis Jūrmalā. Netālu no Babītes pilskalna - Egļuciemā uz Babītes pagasta pašvaldībai piederošās zemes atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis – Baznīckalns.
Salas senākās muižas nosaukums ir Honighof (Medus muiža), kas sākotnēji atradusies uz Saliņas Lielupes atzarā iepretī Slokai. Tāpēc gan muiža, gan vēlāk arī pagasts ieguvis Salas nosaukumu.
Tā kā pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1562.gadā zemes, kas pašlaik skaitās Babītes novadā, nonāca Rīgas un Vidzemes pakļautībā, bet teritorijas Lielupes kreisajā krastā- Kurzemes hercogistes īpašumā, Lielupe kļuva par divu valstu robežu. Līdz pat 18.gs Salas pagasta rietumu daļa- Lielupes, Babītes ezera un upes ūdeņi bija Kurzemes hercoga un Rīgas pilsētas strīdus objekts, laiku pa laikam izraisot bruņotas sadursmes.
Babītes novadu skāruši gandrīz visi kari, kas norisinājušies Latvijā. Sala sevišķi smagi cietusi 17.gs Poļu –zviedru karā un Ziemeļu karā, kad muižu un ciemu ēkas vairākkārt nodedzinātas. Pirmā Pasaules kara laikā kara darbība tieši neskāra Salas pagastu. Taču atkāpjoties krievu karaspēks 1917.gadā nodedzināja Salas muižu un mācītājmuižu. Savukārt Babītes ezera pretējā krastā norisinājās sīvas kaujas. Piņķu pagasts no 1915. gada oktobra līdz 1917. gadam pārdzīvojis lielus postījumus. Te notika smagas cīņas ar vācu karaspēku, strēlnieku cīņa pie Babītes ezera un Ziemassvētku kaujas. Dzilnu ciema apkārtnē noritēja cīņas pret bermontiešiem, bet 1919. gada maijā Dzilnu ciema un Piņķu baznīcas apkārtnē notika tā saucamās Piņķu kaujas pret lieliniekiem. 1925.gada 1.septembrī Piņķu pagastu pārdēvēja par Babītes pagastu (Latvijas pagastu saraksts, VV, 03.08.1925). 1945.gadā Babītes pagastā izveidoja Babītes, Mazcenu un Trenču ciemu, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. Vēlāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas tika pievienota Mārupes un Salas pagastiem, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa no bij. Kalnciema un Salas pagasta. 1990.gadā tika atjaunots Babītes pagasts.
Arī Salas pagasta teritorija laika gaitā vairākkārt pakļauta administratīvi teritoriālām izmaiņām. Pēc kara 1945. gadā Salas pagastā izveidoja Salas un Lapmežciema ciemu, bet 1949.gadā pagastu likvidēja. Lapmežciemu iekļāva Tukuma rajonā, bet Salas ciemu Rīgas rajonā. 1977.gadā Salas ciemu, kā administratīvu vienību likvidēja un tā teritoriju pievienoja Babītes ciemam. 1989.gadā, sadalot Babītes ciema teritoriju, izveidoja Gātes ciemu, bet 1990.gadā Gātes ciems atguva savu vēsturisko nosaukumu Salas pagasts. 2009.gada 1.jūlijā, Babītes un Salas pagastus apvienojot, izveidots Babītes novads. Tā administratīvais centrs atrodas Piņķos, Babītes pagastā.
Babītes novads kļuvis par prestižu dzīves vietu.. Tas saglabājies kā Rīgas reģiona zaļā sala, un nodrošina gan pienācīgu dzīves vidi, gan labas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas ar savu unikālo dabas vidi un Lielupes lokiem. Babītes novads ir iekļauts tūrisma maršrutos ‘’Lielais loks’’ un ‘’Mazie loki’’. ‘’Lielais loks’’ ietver sevī autoceļu A10 Rīga-Ventspils, bet "Mazais loks" Rīga-Olaine-Mārupe-Babīte-Sala-Rīga iekļauta Salas Jāņa baznīca, Babītes ezers, Cenas tīrelis un citi nozīmīgi objekti.
Novada simboli: Piņķu baznīca, Babītes ezers un Tīreļa purva laipa
Novada vizītkarte:Galvenie dati par pašvaldību:
2009.gada septembrī Babītes novada iedzīvotāju skaits bija - 8980. Babītes pagasta platība: 16725 ha (165,3 kv.km), Salas pagasta
platība ir 7643,3 ha (76,4 kv.km). Meži Babītes pagastā aizņem 7041 ha, Salas pagastā- 1976,5 ha; Babītes pagastā ir 48 ha ar
krūmājiem, Salas pagastā – 68,5 ha; purvi Babītes pagastā – 1582 ha, Salas pagastā - 367,2 ha; ūdeņi Babītes pagastā - 1450 ha,
Salas pagastā 2037,1 ha. Lielākā daļa no novada teritorijā esošajiem mežiem ir Rīgas pilsētas īpašumi, ko pārvalda „SIA Rīgas meži”. Nozīmīga Babītes novada īpatnība ir lauksaimniecības polderu teritorijas. Babītes pagasta lielākie ciemi ir Babīte un
Piņķi, kuru centralizētā plānošana uzsākta vēl pirms Latvijas Valsts neatkarības atjaunošanas, kā rezultātā te uzceltas un
saglabājušās daudzstāvu dzīvojamās mājas. Atbilstoši Babītes pagasta teritorijas plānojumam 2008.-20. gadam pagastā ir 17 ciemi-
Piņķi, Babīte, Spilve, Mažāres, Egļuciems, Vīkuļi, Sēbruciems, Brīvkalni, Liberi, Skārduciems, Dzilnuciems, Lapsas, Pluģuciems
Cielavas, Klīves, Trenči, Bļodnieki. Atbilstoši Salas pagasta teritorijas plānojumam Salas pagastā ir 10 ciemi: Spuņciems, Silmalas,
Sīpolciems, Pērnciems, Gātciems, Straupciems, Pavasari, Kūdra, Kaģi un Varkaļi.
Novada teritorijas liela daļa ir pārpurvota. Rietumu daļā iestiepjas kūdras atradne Ķemeru-Smārdes tīrelis, Slokas-Labais-Kašķu purvs.
Savukārt Mārupes, Olaines, Jelgavas un Babītes novadu robežas atrodas Cenas tīrelī. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – Babītes
ezera ornitoloģiskais liegums, Ķemeru nacionālā parka austrumu daļa, dabas liegums – Cenas tīrelis, dabas parks "Beberbeķi" aizņem
ievērojamu Babītes novada teritorijas daļu.
Ievērojamākie kultūrvēsturiskie darbinieki: Braņķu ciema "Upes Krūmiņos" (Salas pag.) dzimis rakstnieks un mākslinieks
Alberts Kronenbergs (1887.-1958.), Biezbāržu ciema "Biezbāržos" dzimis jaunlatviešu kustības darbinieks Kaspars Biezbārdis
(1806.-1886); Piņķu muižas "Lutās" (Babītes pag.) – dzimis žurnālists, rakstnieks un pirmais latviešu redaktors Ansis Leitāns
(1815.-1874.), kas kādu laiku bijis arī Piņķu un Beberbeķu apvienotās pagasttiesas rakstvedis. 1861. gada vasarā Ansis Leitāns,
Kaspars Biezbārdis, Krišjānis Valdemārs un citi parakstīja Latviešu valodas un literatūras biedrības statūtu projektu, tā aicinot
kopt un veidot latviešu valodu.
Pagasta administratīvais centrs Piņķi – savulaik izveidojies uz ciemata „Saliena” bāzes (saskaņā ar 1979.gada robežām). Piņķu ciema nosaukums saglabāts ņemot vērā vēsturisko Piņķu muižas nosaukumu, kas atradusies pašreizējā Piņķu ciema teritorijas centrā.
Pēc neatkarības atjaunošanas Babītes pagasts bija viens no pirmajiem pagastiem Latvijā, kam jau 1997.gadā tika apstiprināts pagasta attīstības plāns, kas sākuma posmā veicināja gan zemes reformas īstenošanu, gan būvniecības procesu. Vizuāli pievilcīgie, sakārtotie un labiekārtotie ciemi pagasta ainavu pārveidoja dažu gadu laikā.
Rīgas tuvums, relatīvi labā satiksme, transporta maģistrāles radīja iespēju Rīgas iedzīvotājiem par savu dzīves vietu nākamajiem gadiem izvēlēties Babītes pagastu. Savukārt pagasta iedzīvotājiem tas deva iespēju novērtēt savas profesionālās spējas, strādājot galvaspilsētā. Pēdējos gados arī galvaspilsētā reģistrētās firmas par savu atrašanās vietu nereti izraudzījās Babītes pagastu. Galvaspilsēta vienā pagasta pusē, ērta piekļuve Jūrmalai – otrā pusē, tuvīnā starptautiskā lidosta, autoceļi Kurzemes lielāko pilsētu – Ventspils un Liepājas virzienā un dzelzceļš ar pieturu Babītē, tas viss nosaka turpmākās izaugsmes iespējas.
Pagasta pašvaldības budžeta dinamiku raksturo šādi skaitļi: 2000.gada ieņēmumi pamatbudžetā bija LVL 990.984, 2007. gadā – LVL 4.148.667.
Nākotnes plāni saistās ar 2555,7 ha lielā Babītes ezera krastu labiekārtošanu, kā arī ar ciema apbūves veidošanos abpus Jūrmalas šosejai.
Pagasta iedzīvotāji svētā piemiņā glabā pagasta mežos, purvos, tīrumos izcīnītās brīvības cīņas,
arī daļu no Cenas tīreļa bagātīgās augu un dzīvnieku valsts, kas tagad viegli pieejama, apskatāma un novērojama cilvēkiem,
kuri ar prieku mēro 5 km garo ceļu pa Purva taku.
Babītes novadā, kas ietver Babītes pagastu un Salas pagastu, ir ievērojami apskates objekti un piemiņas vietas.
Pēc nepilnu divu mēnešus stāvēšanas uz vietas 1919.gada 22. maijā atjaunojās
uzbrukums ar mērķi atbrīvot galvaspilsētu Rīgu no lieliniekiem. Kopā ar
pulkveža Baloža brigādi. uzbrukumā bija jāpiedalās vācu landesvēram, krievu
kņaza Līvena nodaļai un Vācijas dzelzs divīzijai. Lai gan pie Dzilnām likās, ka
līdz Rīgai nopietnu kauju nebūs, tomēr pie Piņķiem Baloža brigāde negaidot
sastapās ar jaunu sīvu pretestību, kas prasīja daudz laika un lielu spēku
iesaistīšanu. Lieliniekiem nācās steigšus atkāpties. Kā nemirstīgu piemiņu šai
kaujai, tās dalībniekiem, it sevišķi kaujās kritušajiem cīnītājiem par tēvzemi,
Piņķos tika atklāts piemineklis, lai nākamajām paaudzēm vēstītu par brīvības
cīnītāju varoņgaru un tēvzemes mīlestību. Šīm kaujām veltītu pieminekli Kārlis
Ulmanis atklāja 1939. gada 23.maijā. To nopostīja 1951. gadā. 2003. gadā Rīgas
- Jūrmalas ielu krustojumā (gan ne tā vēsturiskajā atrašanās vietā, kas bija
otrpus Rīgas ielai) uzstādīta pieminekļa kopija - tēlnieks J.Briedis, O.Skaraiņa kopija).
Meži, purvi un zeme Babītes novadā ir daudzkārt pārcietuši kara šausmas.
Babītes pagastā atrodas Latviešu strēlnieku kapi (rakstiskos avotos kapi dēvēti
arī par Tīreļu kapiem). 2001.gada 27.augustā šī apbedījumu vieta zemesgrāmatā
ierakstīta ar nosaukumu Antiņu kapi. Antiņu kapos guldīti 1240 Ziemassvētku
kaujās kritušie strēlnieki. 1925.gadā atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes
projekta darinātais obelisks. Ziemassvētku kauju norise aplūkojama informācijas
stendos. Te ir arī ir norādes uz latviešu strēlnieku zemnīcām un ierakumiem.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika no
1917.gada 5. līdz 11.janvārim (pēc vecā stila no 1916.gada 23. līdz 29.decembrim purvainā
apvidū starp Babītes ezeru un Olaini.
Latviešu strēlniekiem tika izvirzīts liels un aizraujošs mērķis -
Jelgavas un veiksmes gadījumā arī visas Zemgales
atbrīvošana. 23. decembra naktī, tumsas aizsegā speciāli sagatavotas strēlnieku
vienības vācu dzeloņstiepļu aizsprostos izgrieza ejas, pa kurām uzbrukumā devās
galvenie spēki. Straujā triecienā strēlnieki ieņēma vācu ierakumus. Vācu fronte
bija pārrauta, taču tālākais uzbrukums apsīka, jo krievu virspavēlniecība nebija
sagatavojusi papildspēkus. 25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam, kas bija
visnocietinātākā vācu pozīcija Rīgas frontē. Ziemassvētku rītā 3. un 7. latviešu
strēlnieku pulks un 53. Sibīrijas strēlnieku pulks, ciešot lielus zaudējumus,
ieņēma Ložmetējkalna pozīcijas. Gūstā tika saņemti aptuveni 1000 vāciešu un
iegūtas bagātīgas kara trofejas. Ziemassvētku kaujās strēlnieki cieta milzīgus
zaudējumus Tika nogalināti aptuveni 9000 kareivji. Ziemassvētku kauju piemiņas
vietas tiek uzturētas kā nozīmīga kultūrvēsturiska teritorija. Lai saglabātu šo
kauju vēsturisko piemiņu, 1995.gada aprīlī Ministru kabinets bija noteicis
īpaši aizsargājamo meža iecirkni "Ziemassvētku kauju vietas". Meža iecirknī
tika veikti labiekārtošanas darbi. Tas ietilpst vienotajā tūrisma maršrutā ar
Ložmetējkalnu Valgundes pagastā un citām I Pasaules kara piemiņas vietām
pagastā.
Pluģuciems – vēsturiski apdzīvota vieta ar nosaukumu „Pluģi” ir atradusies Babītes ezera krastā jau 19.gs.-20.gs.mijā Kartē, kas datēta ar 1917.gadu, uzrādīta apdzīvota vieta Pluģi („Plugge”) ar aptuveni 8 mājām. Pluģus savienoja kopēja ceļu sistēma ar Spullēm, Skārduciemu un Dzilnām, kā arī ceļš līdz Lāčiem gar Lapsām. Netālu no vēsturiskajām Pluģu mājām autoceļa A-9 malā atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis Pluģu skansts („Franču batareja” mežā pie Pluģiem) – kas liecina par vēsturiskiem notikumiem Pluģu tuvumā 1812.gadā.
Babītes ezers (2553 ha) ir 7 lielākais ezers Latvijā. Sekls piejūras ezers ar
vidējo dziļumu 1 - 2 m, vidēji aizaudzis. Ezerā ir noteikts zooloģiskā lieguma
statuss ar ornitoloģiskā lieguma režīms 385 ha platībā, pārējā ezera daļā ir
sezonas liegums no 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Starptautiski nozīmīgs Babītes
ezers ir kā caurceļotāju putnu apmešanās vieta, ezerā ligzdo putni, kuru sugas
ierakstītas Sarkanajā grāmatā. Ezers ir iecienīta makšķerēšanas un pīļu medību
vieta. Ezerā konstatētas 184 putnu sugas, no kurām 36 ligzdo ezerā. Te ir
redzētas 15 Eiropā retās un apdraudētās putnu sugas (lielais dumpis, mazais
dumpis, ragainais dukuris, niedru lija, grieze u.c.). Babītes ezera teritorijā
jāievēro “Dabas lieguma Babītes ezera individuālie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi”
Babītes poldera aizsargdambis ir
vairāk nekā 5 kilometrus garš. Dzilnupes poldera aizsargdambja garums 1879
metri; tas stiepjas no Āžkalna līdz Annas baznīcai. Trenču Poldera aizsargdambis
ir 6125 metrus. Lai gan aizsargdambis pašlaik vēl nav labiekārtots, tomēr tā ir
laba un patīkama pastaigas vieta.
No Beberbeķu dzirnavām, kas tikušas būvētas uz Beberbeķu strauta, saglabājies kādreizējais
dzirnavu dīķis - tag. Beberbeķu dzirnavezers (10,3 ha). Beberbeķu dzirnavezers
iekļauts Beberbeķu dabas parka teritorijā. Peldvietu izmanto Rīgas, Babītes un
Mārupes iedzīvotāji. Beberbeķu dzirnavezerā jāievēro „Dabas parka „Beberbeķi”
individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
1911.gadā tika atklāta tieša vilcienu satiksme
no Maskavas līdz Ķemeriem. Netālu no vecā Pūpes kroga tika ierīkota arī Pūpes
stacija, ko vēlāk pārdēvē par Babītes staciju. Babītes dzelzceļa pieturas
novietne nosaka dzelzceļu kā prioritāru sabiedriskā transporta veidu Babītes
ciema iedzīvotājiem.
Cenas tīrelis (platība 2,5 tūkst.ha) atrodas aptuveni 12 km no
Rīgas robežas un aizņem daļu no triju pagastu teritorijas. Tas sācis veidoties
apmēram pirms 5000 gadiem. Tīreļa lielāko daļu aizņem sūnu purvs. Ir arī
mitrākas ieplakas, slīkšņas un lāmas. 5 no 25 tīrelī sastopamiem biotopiem ir
Eiropas nozīmes biotopi, kas kopumā. aizņem 95% no purva teritorijas. Cenas
tīrelis ir skaists visos gada laikos, bet pavasaros tas ir īpaši interesants
putnu vērotājiem kā nozīmīga migrējošo putnu - zosu un dzērvju apmešanās vieta.
Purvā sastopamie putni - dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte,brūnā čakste,
kuitala, niedru lija, rubenis un vēl citi putni ir īpaši aizsargājami. Purva
augus, lāmas, slīkšņas, putnus un Skaista ezeru Babītes pagastā esošajā purva
daļā var vērot, mērojot ceļu caur purvu pa laipu, kas atklāta 2007.gada 16.
jūnijā. Laipas garums ir 5 kilometri, tās vidusdaļā uzbūvēts putnu novērošanas
tornis, laipas malās ir vairākas atpūtas vietas.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca.
/Arhitektūra/ Dat.: 1874.g., VKPAI Nr.8485. Ap 1850.gadu Rīgas rāte bija
nolēmusi par pilsētas līdzekļiem celt jaunu baznīcu no akmens, iepriekšējās koka
baznīcas vietā. Pirmo variantu jaunajai baznīcas ēkai arhitekts Johans Daniels
Felsko izstrādāja jau 1856.gadā, bet 1862.gada janvārī Rīgas rātes kases
kolēģija izskatīja un atbalstīja jau otro – neogotisko – variantu. Taču darbs
pie baznīcas būvniecības netika uzsākts un 1871.gada J.D.Felsko izgatavoja Piņķu
Sv. Nikolaja baznīcas trešo projekta variantu. 1872.gada 25.maijā notika Sv.
Nikolaja baznīcas pamatakmens svinības. 1872.-1874.gadam koka baznīcas vietā
uzcēla jaunu – mūra baznīcu. Jauno Piņķu baznīcu iesvēta 1874.gada 16.jūnijā.
Piņķu Jāņa baznīcas 9 reģistru ērģeles darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms
Zauers (W.Sauer) (1890.).
Piņķu Jāņa Evaņģēliski Luteriskās draudzes mācītājs
Harijs Grigols, tālr. 67766065, 29333987; @-pasts grigoli@apollo.lv, mājaslapa internetā
http://pinkubaznica.lelb.lv
Pie Piņķu Jāņa baznīcas apskatāms piemiņas akmens, kurā iekaltais teksts liecina par notikumiem
1916.gada 17.jūlijā. Jukums Vācietis Piņķu baznīcu uzskatīja par piemērotu
telpu karavīru uzrunai pirms kaujas. Tā kā baznīckungi negribēja vērt baznīcas
durvis, strēlniekiem nācās tās uzlauzt un 17. jūlija pēcpusdienā bataljona
komandieris - pulkvedis Jukums Vācietis Piņķu Nikolaja baznīcā noturēja savu
slaveno dievkalpojumu pirms 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona došanās uz
Smārdes iecirkņa fronti. Par to vēlāk dzejnieks Aleksandrs Čaks uzrakstīja
balādi "Sprediķis Piņķu baznīcā". Piemiņas akmens pie baznīcas atklāts Atmodas
laikā.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Piņķu
Sv. Annas luterāņu baznīca. /Arhitektūra/ Dat.: 1870.g, VKPAI Nr. 8484. Mūra
baznīca tika uzcelta 1872. -1874.g. (arhitekts J. Felsko). 1915. gadā baznīcas
ērģeles izjauktas, aizvestas uz Rīgu un novietotas Raņķa dambja elementārskolā.
Rīgas apšaudes laikā viena klaviatūra sabojāta un vēlāk uzbūvēta no jauna. Kaut
arī baznīca bijusi izpostīta, tomēr cara valdība pavēlējusi tur ierīkot
kurpnieku darbnīcu, vēlāk munīcijas noliktavu. Vācu okupācijas laikā ierīkoti
zirgu staļļi. Baznīcas atjaunošanas darbi veikti līdz 1923. gada rudenim, kad tā
iesvētīta no jauna. Pēc baznīcas atjaunošanas tajā no jauna uzstādītas arī
ērģeles. Zvans un altāra glezna iesvētīta 1925. gada 1. novembrī. Otrā pasaules
kara gados baznīca no jauna ļoti cietusi. 1943. gada 9. jūlijā pēc vācu
karaspēka pavēles noņemts baznīcas zvans un aizvests uz Vāciju pārkausēšanai
kara vajadzībām. Vācu karaspēkam atkāpjoties, krievu karaspēks ar lielgabaliem
apšaudījis Kalnciema šoseju. Šāviņiem sprāgstot ap baznīcu, stipri cietis tās
jumts un logi. Karavīri nav saudzējuši ērģeles, kroņa lukturi, paņemta lielā
altāra Bībele - dāvanā no Rīgas pilsētas baznīcas 50 gadu jubilejas svinībās.
1952. gada 7. janvārī ar ķieģeļiem izdauzīti baznīcas logi. Tā kā draudzes
locekļi bija izklīduši, ilgus gadus par to neviens netika rūpējies.
Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte".
Rododendri, Babīte; tālr. 67913107; @-pasts rodod@lanet.lv
Audzētava (vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijā) izveidota priežu mežā 12 ha platībā.
Te ir iespēja iepazīties ar daļu no plašās un daudzveidīgās rododendru ģints.
Audzētavas kolekcijā 75 savvaļas sugas un 170 šķirnes. No tām 54 vietējās
selekcijas šķirnes (selekcionārs R. Kondratovičs). Rododendru ekspozīciju
apskate ziedēšanas laikā (maijs, jūnijs) katru dienu 9.00 – 16.00. Ieejas maksa
pieaugušajiem Ls 1,00, skolēniem un pensionāriem Ls 0,50, ekskursijas gida
pakalpojumi (iepriekš piesakoties) Ls 5,00. Pirmsskolas vecuma bērniem,
invalīdiem, LU studentiem un darbiniekiem ieeja bez maksas.
12 km attālumā no Rīgas apvedceļa Liepājas šosejas
malā maizes ceptuvē "Lāči" kopš 1993.gada cep maizi. Gardi paēst, atpūsties un
iepirkties –"Lāčos" var ne tikai brīvdienās, bet jebkurā gada dienā. Agrā rītā,
kad Babītes ezera krastā mostas zeme, "Lāču" tuvumā jau vēdī tikko kā izceptās
maizes smarža. Ap Ziemassvētku laiku "Lāču" krāsnī cep Eņģeļu maizi, lieldienās
notiek zaķu parāde, bet augusta vidū ceptuve "Lāči" gaida dzimšanas dienas
svinību viesus. Maizes ceptuve "Lāči" piedāvā īpašu izklaides programmu –
iespēju ceptuvē iepazīties ar maizes tapšanas vēsturi, degustēt tikko ceptu
maizi un konditorejas gardumus, iespēju kopā ar maizniekmeistaru izsekot maizes
tapšanas gaitai un pielikt roku maizes pagatavošanas procesā. Piedāvājam
lielisku iespēju izcept savu pirmo kukulīti arī jaunajam pārim un kāzu viesiem.
Patīkama izklaide visai ģimenei – bērniem rotaļu laukums, pieaugušajiem šaha
laukums, iespēja pašiem grilēt ēdienus viesu namiņā. Pārliecinieties par to
paši.
SIA "LĀČI": Ceptuve - veikals-kafejnīca Babītes pagasts Rīgas rajons,
LV-2102; tālr.: 67933228 fakss: 67933228 @-pasts maize@laci.lv, internetā
www.laci.lv
Babītes pagastā Rīgas – Jūrmalas šosejas malā (tikai 2 km no Jūrmalas) golfa cienītājus priecē divi golfa laukumi - Dārzu laukums un Kluba laukums. To projektēšana veikta arhitekta Pekka Wesamaa (Kara-Consult Oy, Somija) vadībā, ar vairāk nekā 50 golfa laukumu projektēšanas pieredzi Eiropā. Laukumus aprūpē ar vislabāko, šim nolūkam pasaulē pieejamo specializēto tehniku John Deere. Zaļās zonas uzturēšanai viskarstākajā sezonas laikā laukumi aprīkoti ar pašlaik modernāko irigācijas sistēmu. Saliena Golf piedāvā: dārzu laukumu - 9 bedrītes PAR27; kluba laukumu - 18 bedrītes PAR72; treniņu laukumu - 20 vietas; golfa spēles apmācību u.c. pakalpojumus. Laukumu labu tehnisko stāvokli nodrošina profesionāla grīnkīpera komanda. Laukumi atvērti no marta līdz novembrim. Pirmdienās līdz 12:00 prioritāte laukumu uzkopšanai (šajā laikā arī tiek ļauts spēlēt laukumā), bet pārējā laikā no plkst.8.00-20.00 tie nodoti klientu rīcībā. Saliena Golf Club Egļuciems, Babītes pagasts, Rīgas rajons. Silarāju 3, Piņķi, LV-2107 Office: + 37167160300; Fax: + 37167146322; @-pasts office@salienagolf.com, internetā www.salienagolf.com
Bioloģiskā saimniecība. Meža ielokā ganās dambrieži, aitas, mufloni, Šarolē šķirnes baltās govis, lamas. Visas zemes krāsas – no pieneņziedu zeltainuma līdz ziemas baltumam. Ekskursiju laiki saskaņojami pa tālruni. Pa ceļam uz šo saimniecību vai pēc ekskursijas pa saimniecību var iegriezties Antiņu kapos, izstaigāt Ziemassvētku kauju vietas vai doties uz Cenas tīreļa purva taku. Z/S "Jaunrubeņi", Babītes pag., Rubeņi, LV-2107; mob. +371 29364116 fax: 67708843 www.jaunrubeni.lv @-pasts erna.rubeni@inbox.lv
Kapi iesvētīti 2007.gada 22.septembrī. Iesvētīšanu rīkoja Vācu kara kapu kopšanas Tautas
apvienība. Kapu iesvētīšanas laikā tur atdusējās jau vairāk nekā 1900 karavīru,
starp tiem arī 30 latviešu karavīri. Šajā kapsētā tiek pārapbedīti Rīgas apkaimē
un citos Latvijas novados kritušie vācu karavīri, kuru skaits ir aptuveni
divdesmit tūkstoši. 22. septembra piemiņas pasākumā piedalījās Reinhards Fīrers
– Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības prezidents, ģenerālis Vofgangs
Šneiderhans – bundesvēra ģenerālinspektors, Eberhards Šupiuss – vēstnieks
Latvijā, Andris Ārgalis- Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Kristians Vēbers
– Brēmenes pilsētas prezidents. Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs
Ence, kā arī liels skaits kritušo piederīgo. Kā jau lielas pilsētas pievārtē,
tuvākajā apkārtnē ir ne mazums brāļu kapu, bet Babītes pagastā šie ir jau
ceturtie brāļu kapi.
|
Babītes vidusskolas muzejs darbojas kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Muzejā apkopotas ziņas par: • Babītes (Piņķu) pagasta vēsturi no 1225.gada un sabiedrisko dzīvi; • Babītes bērnu skološanu no 1654.gada; • Piņķu Jāņa (Nikolaja) baznīcas vēsturi, celtniecību un draudzes gaitām; • Ziemassvētku kaujām, atbrīvošanas cīņām (Piņķu kauja, cīņas pret bermontiešiem); • Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. |
|
 |
Muzejā apskatāma nauda, monētas, kalendāri, 1997, gadā atjaunotais un iesvētītais karogs,
kas atjaunots pateicoties Latviešu Veco Strēlnieku biedrības dāvātā (1937.) karoga fragmenta
rūpīgai glabāšanai vairāk nekā 50 gadus. Muzejs sniedz pakalpojumus: • iepazīstinot ar tā eksponātiem valsts amatpersonas, kas viesojas Babītes vidusskolā, stāstot par novada dzīvi, vēsturi, notikumiem novada viesiem, ekskursantiem no Latvijas un ārvalstīm, rīkojot izstādes; • piedāvājot izmantot tā stendos glabātos materiālus un apkopoto informāciju studentiem un skolēniem. |
|
Pateicoties Babītes novada skolēnu un skolotāju daudzpusīgajām interesēm, aktivitātēm, ieinteresētībai,
novada iedzīvotāju dāsnajiem dāvinājumiem, tā eksponātu klāsts kļūst arvien apjomīgāks. Muzeju var apmeklēt jebkurš interesents, sazinoties iepriekš pa tālruni 67914155; 26378905 |
|
| Baznīckalns kā kulta vieta, kas atrodas Egļuciemā, ir ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128, apstiprināts valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Rīgai piederošajās meža zemēs, kas atrodas gan Jūrmalas, gan Babītes pagasta robežās, izveidota 5,3 km gara pastaigu taka. | |
 |
Pastaigu var sākt pie kokaudzētavas Egļuciemā, Lieknas un Egļu ielu krustojumā apskatīt valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli – senu kulta vietu Baznīckalns. Tad doties uz dzērveņu audzētavu "Strēlnieki" un nonākt pie 9 metrus augstā Babītes pilskalna jeb Poļu kalna. Pili savulaik šajā vietā uzcēlis Zemgales bīskaps Bernhards un 1224.g. to nodevis bīskapam Lambertam. Taču drīz sākušie strīdi par to, ka pils uzbūvēta uz Rīgai piederošās zemes. |
| Tiesa noteikusi precīzas Rīgas zemju robežas. Bīskapam atņemta gan pils, gan zeme.Par atņemto un Rīgai piespriesto Babates jeb Sv. Marijas pili Rīgas pilsēta samaksājusi 37 sudraba markas un palīdzējusi pie jaunas pils būves otrpus Lielupei. Vēl 1935. gadā pilskalnā bijusi redzama bijušās pils vieta. Tālāk var doties uz Varkaļu kanālu, Darmštates priežu audzi un gar Lielupes krastu atgriezties | |
 |
Spuņciemā, Lielupes krastā iepretī Valteriem atrodas jahtu osta, kas piedāvā dažādas atpūtas un izklaides iespējas
gan vasarā, gan citos gadalaikos. Ir pieejams helikoptera nolaišanās laukums. "Upespļavas", Salas pagasts, Babītes novads,
LV2105. Tālr./fakss 67734348, mob. 29288546. Pakalpojumu cenas meklējiet www.valteraragaosta.lv Turpat arī aktīva atpūta, veikbords, ūdensslēpošana – sports un izklaide uz ūdens! |
 |
Dzelzceļa malā blakus Babītes stacijai atrodas Pirmā Pasaules kara brāļu kapi un piemineklis 1. Pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīru, kā arī pēc Kerenska rīkojuma nošauto Sibīrijas strēlnieku divīzijas 32 karavīru piemiņai. 1915.-1917. gadā šajā apkaimē notika kaujas ar vācu karaspēku. |
 |
Izvērtējot augsnes īpašības un tai piemērotākās kultūras, kā arī ņemot vērā tirgus tendences un pieprasījumu, zemnieku saimniecība izvēlējās lielogu dzērveņu un augstkrūmu melleņu audzēšanu, Tās produkciju tagad var iegādāties zemnieku saimniecībā "Strēlnieki", kā arī lielveikalos un ekoveikaliņos. Z/S Strēlnieki adrese: Babītes novads, Babītes pag., p.n. Piņķi LV-2107 Tālrunis: 7755028, 9166695 (Jānis Bierands) Fakss: 7811335 @-pasts janis.bierands@strelnieki.lv, internetā www.strelnieki.lv |
 |
Zirgu izjādes Zemnieku saimniecībā "Upeslejas" Vīkuļos (tālr. 29194587, @pasts a-ku@inbox.lv), SIA
"Ozoli-Eko" Annās (tālr. 29229129) un Piņķos (Priežciemā) pa Beberbeķu dabas parku (tālr.29489492, @pasts liga.berzina@inbox.lv)
iespējams nodarboties ar jāšanas sportu. Jūs gaida zirgi un laipni cilvēki. |
 |
Ekstremālās atpūtas iespēja Babītes sporta kompleksa stadionā. Jaunieši te sporto ar BMX, MTB velosipēdiem. Par savu drošību sportotājiem jārūpējas pašiem, iegādājoties ķiveres, roku un kāju aizsargus. |
 |
Vieta, kur eleganti atpūsties mūzikas pavadībā uz ledus. Pirms braukšanas uz masu slidotavu jāzvana pa tel. 67147000 vai arī jāieskatās www.inbox.lv, Ledus Noslogojums. "Piņķi", Babītes pagasts, Rīgas rajons, tālr. 67147000. |
 |
Salas Sv. Jāņa luterāņu baznīca (Salas pagasts), celta 1870. gadā eklektiskās neoromānikas formās, fasādē izmantojot sarkanu ķieģeļu apdari. Baznīcā ir Jūliusa Johana Dēringa gleznota altāra glezna (1872. g.). |